Uzskatu, ka atšķirībā no citām valstīm Latvijā pirms eiro ieviešanas sabiedrības informētības līmenis tieši par pārejas procesu ir zems. Tāpēc interneta lapā eiropadomi.lv vēlamies iedzīvotājiem skaidrot būtiskākos jautājumus par eiro ieviešanu.
Uzņēmējus savukārt uztrauc kases aparātu pielāgošana norēķiniem ar eiro. Periodā, kad vienlaikus varēs norēķināties divās valūtās un šīs darbības būs jānorāda čekā, grūtības var rasties tiem tirdzniecībā un grāmatvedībā strādājošajiem, kuri nebūs attiecīgi sagatavojušies. Uzņēmējiem jau tagad jāsāk domāt par kases aparātu pielāgošanu darbam gan ar latiem, gan eiro. No IT speciālistu viedokļa tehniskais risinājums nav sarežģīts, tomēr to nevar ieviest acumirklī. Otrs svarīgs aspekts ir darbinieku apmācība gan par to, kāda būs darba kārtība, sākot ar 1. oktobri, gan par to, kas notiks 1. janvārī.
Joprojām nav atbildes uz jautājumu par darbu naktī uz 1. janvāri, īpaši domājot par tiem uzņēmumiem un komersantiem, kuri strādās visu diennakti. Jāsecina, ka daudzi uzņēmēji joprojām nepietiekami pievērš uzmanību tam, kā valūtas maiņa ietekmēs, piemēram, savstarpējos norēķinus.
Pētot iespējamos scenārijus pēc eiro ieviešanas Latvijā, secinām, ka uzņēmēji domās, kā kompensēt izdevumus, pēc tam, kad līdzekļi būs iztērēti, veicot visus nepieciešamos pasākumus pārejai uz eiro. Īpaši lieli izdevumi būs mazumtirdzniecībā un banku nozarē. Protams, jāņem vērā - kaut arī lielajiem uzņēmumiem izdevumi būs daudz lielāki, šiem uzņēmumiem ir uzkrājumi, kurus var izmantot šādām neparedzētām vajadzībām, bet daudziem tā sauktajiem mazajiem uzņēmumiem valūtas maiņas periods finansiālā ziņā var izrādīties ļoti smags. Ir jāsaprot, ka tieši mazajiem uzņēmumiem katra papildu lata izdošana rada reālu apgrūtinājumu. Šādiem uzņēmumiem - mazajiem veikaliem, kioskiem - gada apgrozījums nereti nepārsniedz 10 tūkstošu latu. Tāpēc, ja viņiem būs jāiegādājas jauns kases aparāts vai vairākas reizes jāpārprogrammē esošais, kā arī jānolīgst papildu darbinieki uz laiku, kamēr pircēji varēs norēķināties divās valūtās, jo eiro ieviešanas brīdī pieaugs naudas daudzums un darba apjoms, uzņēmēji būs spiesti domāt par šo izdevumu atgūšanu.
Valsts iestādēm no valsts budžeta ir piešķirti 500 524 lati grāmatvedības sistēmu pielāgošanai eiro izmantošanai, bet uzņēmēji šos izdevumus varēs segt, tikai attiecīgos līdzekļus atpelnot. Ar valsts paredzēto kampaņu Godīgs eiro ieviesējs un brīdinājumiem par pastiprinātu kontroli uzņēmējiem tiek uzspiests aizdomu zīmogs, neiedziļinoties reālajā situācijā. Ir skaidrs, ka daudzi tirgotāji būs godīgi un nepamatoti cenas nepaaugstinās.
Valsts kontrolējošajām institūcijām eiro ieviešanas periodā jābūt pēc iespējas pretimnākošākām gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
*Tildes Jumis biznesa attīstības vadītāja