Kāds būtu ieguvums no gaisa dārzu ierīkošanas? Helsinku Universitātes pētniece Marja Mesimaki skaidro, ka tie ir trīs: tehniskie, nemateriālie un ekonomiskie. Pirmkārt, apzaļumots nama jumts darbojas kā trokšņa un gaisa piesārņojuma slāpētājs. Augi atvēsina jumta segumu un uzlabo ēkā gaisa kvalitāti. Otrkārt, ir patīkami atrasties zaļumos. Treškārt, pieaug īpašuma vērtība, pilsētas pievilcība, bet samazinās veselības aprūpes izdevumi.
«Necik nopietna šī tendence Latvijā nav,» stāsta arhitekts Aigars Vilnītis. «Ir atsevišķi jumtiņi pie Latvijas slēpošanas pauguriem Rāmkalnos un Siguldā, lielveikalam Olimpia ir tāds jumtiņš uz Vecrīgas pusi.» Viņaprāt, pirmā lielākā problēma ir cena, otra - uzdrīkstēšanās, jo, kad klientiem tiek rādītas apzaļumotu jumtu fotogrāfijas, visiem patīk, bet kad jāizšķiras, sākoties šaubas.
Viens liels, zaļš jumts mums noteikti būs. Virs topošā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra Rēzeknē jau daļēji ieklāts zaļais segums, kas atvests no Polijas. To ieklās aptuveni 3000 m2. Ēkas projektētāji ir arhitektu birojs Saals. Ideja par zaļo jumtu nav noskatīta ārzemēs, bet radusies, iedvesmojoties no blakus esošā pilskalna un paša jumta, kas no ielas ir labi pārredzams un tādējādi pilda piektās fasādes funkciju. Jumta zaļā daļa sastāv no filca apakšklāja, kas aizsargā hidroizolāciju, no drenāžas slāņa, ģeotekstila, speciāla augsnes substrāta un laimiņu zaļā paklāja. Laimiņi ir daudzgadīgi augi, to maisījumā ir pieci paveidi ar dažādu ziedēšanas laiku un krāsu.