Tajā pašā laikā ēnā palikusi informācija, uz kuru uzmanību pagājušajā nedēļā vērsa Ženēvā bāzētais Iekšējās pārvietošanas monitoringa centrs (Internal Displacement Monitoring Center - IDMC). Tā datu apkopojums liecina, ka valstu iekšienē pārvietoto personu (IPP) skaits 2014. gada beigās sasniedzis 38 miljonus, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks par to bēgļu skaitu, kuri šķērsojuši starptautiskās robežas
Turklāt, kā atzīst analītiķi, visticamāk, šajā ziņojumā minēto iekšēji pārvietoto skaits ir daudz mazāks nekā īstenībā, jo ir ļoti grūti ievākt atbilstošus datus karadarbības zonās. Daudzās valstīs šādu cilvēku skaitīšana lielākoties aprobežojas ar bēgļu nometnēs izvietoto uzskaitīšanu. Taču nometnēs dzīvojošie ir tikai daļa no iekšēji pārvietotajiem. Lielākā daļa no viņiem pārvietojas uz urbānajām zonām, kur kļūst par faktiski «neredzamiem».
Londona, Ņujorka, Pekina
Voice of America, atsaucoties uz IDMC, raksta, ka pērnais gads bijis jau trešais pēc kārtas, kad iekšēji pārvietoto skaits sasniedzis rekordlielu daudzumu. 2014. gadā no 38 miljoniem iekšēji pārvietoto 11 miljoni bijuši pirmreizēji pārvietotie. Lielākā daļa no viņiem dzīvojuši piecās valstīs: Irākā, Dienvidsudānā, Sīrijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Nigērijā.
Vissliktākā situācija ar pirmreizēji pārvietotajiem bijusi Irākā, kur 2,2 miljoni cilvēku bija spiesti bēgt no islāmistu kustības Islāma valsts kaujinieku uzbrukumiem apdzīvotajām vietām. Tie sekojuši militārām sadursmēm starp sunnītu kaujiniekiem un Irākas armiju, kurdu kaujiniekiem un šiītu paramilitārajiem grupējumiem.
Karadarbības izraisītais haoss kaimiņvalstī Sīrijā piespiedis 35% valsts iedzīvotāju - 7,6 miljonus cilvēku - kļūt par iekšēji pārvietotām personām. Tur pirmreizēji pārvietoto skaits sasniedzis 1,1 miljonu. Vairāk nekā 220 tūkstošu cilvēku nogalināti, un miljons ievainoti karadarbībā.
Lai iztēlotos iekšēji pārvietoto skaitu, var atgādināt, ka 38 miljoni aptuveni atbilst Londonas, Ņujorkas un Pekinas iedzīvotāju skaitam kopā.
IDMC arī secina, ka pērn katru dienu vardarbības dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest vidēji 30 tūkstoši cilvēku.
Kartē atkal Eiropa
Pirmo reizi vairāk nekā desmitgades laikā cilvēku masveida iekšējā pārvietošana notikusi Eiropā. Tas ir saistīts ar karadarbību Ukrainā, kur pērn savas mājas bija spiesti pamest 646 500 cilvēku. Kopējais karadarbības Ukrainā dēļ pārvietoto cilvēku skaits jau pārsniedzis 1,2 miljonus.
Islāmistu kustības Boko Haram nežēlīgā kampaņa par neatkarīgas islāmistu valsts izveidi Nigērijas ziemeļaustrumos piespiedusi gandrīz miljonu cilvēku meklēt pajumti citos valsts reģionos. Desmitiem tūkstošu aizbēguši uz kaimiņvalstīm.
IDMC ziņojumu pārraudzījušās Norvēģijas Bēgļu padomes ģenerālsekretārs Jāns Ēgelanns uzsvēris, ka iekšēji pārvietoto personu skaita straujā palielināšanās ir ļoti bīstama tendence, un brīdinājis, ka nacionālās problēmas aizvien straujāk pārvēršas par reģionālām problēmām.
«Ir redzams domino efekts,» J. Ēgelanna teikto citē AFP. «Boko Haram pašlaik ir ne tikai Nigērijas, bet arī tās kaimiņvalstu problēma. Islāma valsts kļuvusi par cilvēku galveno «pārvietotāju» ne tikai Sīrijā, bet arī Irākā un otrādi. Tā ir visa reģiona problēma. Ceru, ka ziņojums būs modinātājzvans tūlītējai rīcībai. Piemēram, pašlaik krustcelēs atrodas situācija Jemenā, kur faktiski ir jāizdara izvēle, vai pārtraukt konfliktu tagad nekavējoties vai atļaut tam pārvērsties plaša mēroga karā, kas ilgs vēl vismaz desmit gadu. Mums ir jāpārtrauc šī tendence, ka miljoniem vīriešu, sieviešu un bērnu tiek iesprostoti konfliktu zonās visā pasaulē.»
Bēg arī no narkokarteļiem
Taču cilvēku piespiedu pārvietošanos valsts robežās izraisījusi ne tikai tieša karadarbība, politisks konflikts vai ekonomiskās situācijas sabrukums.
J. Ēgelanns uzsver, ka vairāk nekā pusmiljons cilvēku kļuvuši par iekšēji pārvietotajiem Centrālamerikā, bēgot no noziedzīgo grupējumu - pamatā narkokarteļu - izraisītās vardarbības. Galvenokārt tas attiecas uz divām valstīm - Gvatemalu (248,5 tūkstoši iekšēji pārvietoto) un Salvadoru (288,9 tūkstoši). Tieši noziedzības dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest 281,4 tūkstoši cilvēku Meksikā. Starp šiem cilvēkiem nav to, kuri lielā skaitā šķērsojuši starptautisko robežu, lai sasniegtu Amerikas Savienotās Valstis.
Vienīgais gaišais punkts reģionā bijusi Kolumbija, kur pēc desmit gadu ilguša pilsoņu kara daļai no sešiem miljoniem pārvietoto radusies iespēja atgriezties iepriekšējā dzīvē.