Pārbaudes rezultāti vērtējami kā iepriecinoši, jo parādīja, ka visi izpētei iesniegtie piena veidi ražoti no piena, nevis sausā piena pulvera jeb dehidrēta piena. Jāpiebilst, ka piena ražošana no sausā piena pulvera nav aizliegta, bet, ja ražošanā tiešām izmantots sausais piena pulveris, uz iepakojuma noteikti jābūt norādei «atjaunots piens» vai «rekombinēts piens».
Akreditētas metodes nav
«Sausā piena klātbūtne nevienā no analizētajiem produktiem nav konstatēta,» par laboratorijā veiktajiem 12 piena veidu izpētes rezultātiem oficiālā atzinumā informē LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča. Viņa gan atzīst, ka Latvijā vispār nav akreditētas, oficiālas metodes sausā piena klātbūtnes noteikšanai pasterizētā pienā. «Iesniegto piena veidu testēšanai lietotas neakreditētas metodes, bet zinātnisko pētījumu darbos norādītās, analizējot denaturēto olbaltumvielu īpatsvaru, mikroskopējot paraugus un nosakot Maillard reakcijas produktu un šķīstošā triptofāna fluorescences vērtības 290/340 un 330/420 nm viļņu garumā speciāli sagatavotajiem paraugiem. Lietotās testēšanas metodes ļauj spriest par izejvielu izcelsmi produktu ražošanā, bet simtprocentīgu apstiprinājumu nesniedz,» pārbaudes gaitu izklāsta I. Ciproviča. Tomēr Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne uzskata, ka lietotās metodes sniedz rezultātus ar ticamību tuvu 100 procentiem.
To, ka Latvijā patlaban vispār nav akreditētas metodes, ar kuras palīdzību noteikt, vai piens nav ražots no sausā piena pulvera, apstiprina arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Una Statkus.
Šaubu ēnas kliedēšana
Viedokli, ka ražotāji, iespējams, ražo pienu arī no piena pulvera jeb sausā piena, pērn decembrī intervijā Dienai pauda SIA Latvijas piens valdes loceklis Raimonds Freimanis. «Tie [uzņēmumi], kuri paši ražo arī piena pulveri, brīžos, kad svaigpiena trūkst, var to atjaukt ar ūdeni, lai turpinātu savas piegādes veikaliem,» pieļāva R. Freimanis. Šonedēļ uz jautājumu, vai joprojām pieļauj, ka Latvijas veikalos nopērkams piens, kas ražots no sausā piena, R. Freimanis atbildēja, ka viņa rīcībā nav konkrētas informācijas, kas ļautu uzturēt spēkā decembrī izteikto apgalvojumu. Plašāk komentēt pašreizējo situāciju piena tirgū R. Freimanis nevēlējās.
Tie piena ražotāji, kas ir Piensaimnieku centrālās savienības dalībnieki un sadarbības partneri, piena ražošanai neizmanto piena pulveri, apgalvo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
«Latvijā tiek pārstrādātas vidēji 1250 tonnas dienā. Piensaimnieku centrālās savienības dalībnieku un sadarbības partneru saražotā produkcija ir apmēram 90 procenti piena produktu tirgus, vēlreiz uzsveru, ka neviens no viņiem piena ražošanā sauso pienu neizmanto. Un es nedomāju, ka piena pulveri piena ražošanai varētu izmantot kāds no atlikušos 10 procentus pārstāvošajiem piena ražotājiem. Ražot pienu no sausā piena nav ekonomiski izdevīgi,» uzsver J. Šolks.
Vērtējot situāciju piena ražotāju vidū, J. Šolks norāda, ka pastāv konkurence, kas gan jāuztver kā normāla parādība. «Katrs piena ražotājs vairāk vai mazāk ir atradis savu nišu, turklāt veselīga konkurence uzņēmēju parasti nebiedē,» uzskata Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs un piebilst, ka problēma gan pastāv un tā ir saistīta ar samērā augsto piena cenu veikalos. «Lielveikali vēlas gūt peļņu, turklāt mūsu valstī ir samērā augsts PVN un jāņem vērā arī tas, ka mūsu pircējiem ir zemāka pirktspēja nekā, piemēram, Vācijas pircējiem,» problēmu raksturo J. Šolks.
Jāuzmanās no lētiem
Tomēr gan Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs J. Šolks, gan citi pārtikas produktu nozares eksperti norāda, ka tieši neadekvāti zema cena ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pircējam var likt šaubīties par pārtikas produkta kvalitāti. «Ja veikalā redzat pārtikas produktus, kas ir ievērojami lētāki par citiem šīs grupas produktiem, tad jāpievērš uzmanība informācijai uz preces iepakojuma, rūpīgi jāizpēta marķējums,» norāda J. Šolks. Tam piekrīt arī Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte U. Statkus un aicina ikkatru pircēju rūpīgi izpētīt informāciju, kas lasāma uz piena un jebkura cita pārtikas produkta iepakojuma. U. Statkus norāda - ja patērētājam rodas šaubas par iegādātā pārtikas produkta kvalitāti, var vērsties PVD ar rakstveida sūdzību, kurā precīzi aprakstīts produkts, kas, pēc patērētāja domām, ir nekvalitatīvs. «Dienests veic iesniegto sūdzību pārbaudes, kā arī tematiskās pārbaudes pēc pašu iniciatīvas,» apgalvo U. Statkus.
Diena arī veica aptauju par pienu portālā www.draugiem.lv, un lietotāju komentāri parādīja, ka patērētāji piena kvalitātei velta arī ne vienu vien kritisku vārdu. «Veikalā ir tik riebīgs, vispār nav dzerams, ir tikai kā balts ūdens,» sacīts vienā no komentāriem. Tomēr gandrīz puse no 514 cilvēkiem, kas piedalījās aptaujā, t. i., 252 respondenti, norādīja, ka veikalos nopērkamais piens ir garšīgs.