Vidēji par 10-15%
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks skaidro, ka, cenu lēciena galvenais cēlonis ir pieprasījuma atdzīvināšanās eksporta tirgos, tādējādi sākušas augt arī piena iepirkuma cenas - divu mēnešu laikā tās palielinājušās vidēji par 16%, un labākais piedāvājums patlaban ir no Lietuvas pārpircējiem. «Ja tā turpināsies, pārstrādātājiem noteikti šīs izmaksas būs jākompensē ar augstāku galaproduktu cenu,» paredz J.Šolks. Pēc viņa teiktā, atsevišķos Latvijas reģionos patlaban pat ir izveidojies piena deficīts, tas gan skaidrojams arī ar izslaukuma apjomu samazināšanos. Kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece paredz, ka piena produkti veikalos var sadārdzināties vidēji par 10-15%. Maxima Latvija aplēses liecina, ka svaigā piena, siera un jogurta cenas varētu pieaugt par 15%, kefīra - par 12%, savukārt saldējuma un biezpiena cenas - par 20%. «Ja piena iepirkuma cenas turpinās kāpt tikpat strauji, mums nekas cits neatliks, kā paaugstināt savas cenas,» apliecina Rīgas piena kombināta pārstāve Līga Rimšēviča.
Vēl nekāps
Taču kopumā, pat par spīti optimistiskākam noskaņojumam eksporta tirgos, cenas Latvijā, arī pārtikas cenas, strauji nekāps vismaz līdz 2013.gadam, uzskata DnB Nord bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Šo tendenci būtiski varot mainīt tikai enerģijas cenu lēciens. Patlaban, pēc eksperta novērojumiem, oficiālie statistikas dati uzrāda mazāku cenu kritumu, nekā tas patiesībā ir. Tas skaidrojams ar to, ka oficiālā statistika pēta lielāku zīmolu cenu atšķirības, taču pēdējā laikā pieprasījuma struktūra ļoti mainījusies, piemēram, pieaudzis pieprasījums pēc lētiem private label produktiem. Ja ņem vērā arī šo produktu grupu, vidējais cenu līmenis izskatās citādi, piebilst eksperts. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēki arvien aktīvāk izmanto akcijas un atlaides. «Ja tagad kāds veļas pulveri nopērk par pilnu cenu, tas nozīmē tikai to, ka šis cilvēks neprot pārvaldīt savus krājumus,» vērtē P.Strautiņš.