Sākot strādāt pie latu pārejas uz eiro, izmantojām savu nozares kolēģu pieredzi Igaunijā. Lai arī mums bija skaidrs, ka izmantojam starptautisku grāmatvedības programmu, kura paredzēta darbam vairākās valūtās un kura pieredzējusi pārejas procesu Igaunijā, un tam nevajadzētu sagādāt lielas problēmas, dzīvē viss izrādījās mazliet citādi. Programmatūras ieviešanas procesā mums nācās veikt izmaiņas un uzlabojumus, tā rezultātā par 20% pieauga izdevumi. Protams, arī cenu pārrēķināšana un vairāk nekā 100 000 produktu marķēšana divās valūtās nebija viegls un ātrs process, taču ar to darbinieki tika galā bez aizķeršanās. Kopumā eiro ieviešana uzņēmumam izmaksāja ap 6000 eiro. Tas, kas mūs uztrauca, bija nevis fakts, ka sistēma varētu nedarboties, bet gan tas, kā uzvedīsies pircējs.
Kā izrādījās, pircējs bija ļoti sagatavots, un sensācija izpalika. Varam apgalvot, ka cilvēki bija informēti, labi sagatavojušies un izplānojuši, kā rīkoties un ko darīt ar saviem personīgajiem līdzekļiem pārejas periodā. Aptaujājot veikala vadītājus visā Latvijā, secinājām, ka pircēji nav nedz vairāk vērsušies pie pārdevējiem pēc palīdzības vai skaidrojumiem, nedz sūdzējušies. Neesam arī pieredzējuši jebkādu krāpšanās vai naudas viltošanas gadījumu. Turklāt šajā pārejas periodā, īpaši pašā sākumā, kad vienlaicīgi bija jānodrošina norēķināšanās divās valūtās, pircēju aktivitāte kopumā nesamazinājās. Vienīgā būtiskā izmaiņa patērētāja uzvedībā bija tā, ka pārejas uz eiro laikā iedzīvotāji biežāk izmantoja maksājumu kartes.
Maksājumu kartes vienmēr mūsu veikalos izmantotas mazliet vairāk nekā skaidra nauda. Pērn janvārī Euroskor veikalos norēķini ar karti veidoja aptuveni 56% no visas kopējās summas, bet ar šī gada 1. janvāri tie jau bija 60%. Interesanti, ka aizvadītā gada novembrī ar maksājuma kartēm norēķinājās jau 57%, savukārt decembrī 56%, ko var skaidrot ar to, ka cilvēki, iespējams, centās iztērēt pēdējos latus.
Runājot par nepilnībām eiro ieviešanas procesā, kā vienīgo problēmu var minēt to, ka bija nepareizi izplānota sīknaudas nepieciešamība. Vadoties no banku rekomendācijām par citu valstu pieredzi, gaidījām, ka būs jāizdod daudz sīknaudas, jo līdz ar cenu pārrēķināšanu no latiem uz eiro veidojās nenoapaļotas cenas, un tas lika būt piesardzīgiem. Taču pircējs mūs pārsteidza pozitīvā ziņā. Izrādījās, sīknaudas bija pārspīlēti daudz, savukārt naudas banknošu - par maz. Tas radīja neērtības uzņēmumam, jo bankas par monētu darījumiem prasa augstu komisijas maksu. Cik zināms, ar šādu problēmu saskārās diezgan daudz uzņēmumu visā Latvijā.
Lai arī sākotnēji eiro ieviešanu daļa iedzīvotāju neatbalstīja, uzskatu, ka Latvijas pievienošanās eirozonai bija pareizs un loģisks solis, turpinot valstij pilnvērtīgu integrāciju ES. Veiksmīgo eiro ieviešanu apliecina arī tas, ka, pēc monitoringa datiem, 97% cenu nav mainījušās un sabiedrības atbalsts eiro turpina pieaugt.
*SIA Euroskor Latvijā vadītājs