Limbaži nav šo pašvaldību vidū un katras jaunas vēlēšanas šeit var nest pārsteigumus, bet to, kurš vadīs domi, - izšķirt viena deputāta balss. Arī tagad nav iespējams nosaukt nākamo Limbažu novada saimnieku, jo domes priekšsēdētājs Aigars Legzdiņš ir pieteikts Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu sarakstā ar otro numuru aiz bijušā domes priekšsēdētāja Didža Zemmera.
Mēra posteni D. Zemmers atstāja pēc ievēlēšanas 10. Saeimā. Kad tauta referendumā to atlaida, viņš mandātu domē atgūt vairs nevarēja. Bijušais priekšsēdis pašvaldībā tomēr strādā kā tās īpašuma apsaimniekošanas nodaļas vadītājs. Pirms ievēlēšanas Limbažu novada domē 2009. gadā D. Zemmers bija Limbažu pagasta padomes vadītājs, bet tagadējais mērs A. Legzdiņš pašvaldībā līdz tam nebija strādājis. Pēc D. Zemmera ievēlēšanas Saeimā A. Legzdiņu nācās pierunāt kļūt par domes priekšsēdi. «Tā man bija pirmā pieredze pašvaldības darbā, tāpēc es sākumā baidījos iet tik nopietnā un atbildīgā amatā,» tagad saka A. Legzdiņš, kurš uzskata, ka ZZS saraksta līderis ar lielāku pieredzi ir D. Zemmers, tāpēc arī viņam jābūt pirmajam. Uz vaicāto, vai patiesi speciāli D. Zemmeram domē ir izveidota nodaļa, priekšsēdis atbild, ka tā ir bijusi nepieciešama - lielā novadā tās vadītājs ir kā starpposms starp izpilddirektoru un pārvalžu vadītājiem.
D. Zemmers apstiprina, ka būs arī mēra kandidāts, un saka: «Aigars Legzdiņš ir izaudzis, apbrīnoju priekšsēdētāja mieru un zināšanas, taču man neizdevās viņu pierunāt būt pirmajam.» Limbažos arī nācās dzirdēt, ka patiesībā ZZS vietējais līderis varbūt ir vēl kāds trešais - Zaļo un Zemnieku savienībā ietekmīgs esot bijušais SEB bankas Limbažu filiāles pārvaldnieks Armands Krāģis. Kādu laiku pat tika meklēta iespēja, kā viņš varētu kļūt par domes priekšsēdi, bet pārāk lielam skaitam kandidātu būtu jāatsakās no mandāta, lai viņš iekļūtu domē. A. Krāģis iepriekš vēlēšanās startēja ar 3. numuru, bet sarakstā noslīdējis uz 11. vietu. Šajās vēlēšanās viņš vairs nekandidē.
ZZS būs jāpacīnās
Limbažu novadā pilsēta apvienojās ar Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidrižu un Viļķenes pagastiem. Staicele palika ārpus Limbažu novada, lai gan vienbrīd pat vēlējās tajā iekļauties, bet tai nebija kopīgas robežas ar novada pagastiem. Staicele ir jāpiemin tāpēc, ka tās bijušais mērs Jānis Bakmanis, kurš tagad ir Alojas novada domes priekšsēdētājas vietnieks, savulaik tika uzskatīts par šīs teritorijas saimnieku kā Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs. Pilsētai tolaik pat nebija tik liela svara un arī tās mēri mainījās. Kad pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem Tautas partija īstenoja varas pārņemšanas plānu visos reģionos, tai izdevās iegūt arī Limbažu pilsētas vadību, kurā nonāca Ojārs Puriņš. Viņš gan amatā nenoturējās tik ilgi kā TP biedri citās pašvaldībās. Tā drīz vien Limbaži kļuva par vienu no nedaudzajām pilsētām, kur varu pārņēma Jaunais laiks Jura Žūriņa personā.
Līdz ar novada izveidošanu 2009. gadā domē palielinājās pagastos populārās Zaļo un Zemnieku savienības ietekme. Iegūstot varu, tā atstāja opozīcijā kā no Tautas partijas, tā no tagadējās Vienotības ievēlētos deputātus. (Vienotībā esošās Sabiedrības citai politikai politiķis sākumā bija koalīcijā). Vienotību tagad pašvaldībā pārstāv četri domnieki, ZZS - pieci deputāti, no Tautas partijas, kā arī no LPP/LC ievēlēti pa diviem domniekiem, bet no Visu Latvijai! un TB/LNNK - pa vienam no katras.
D. Zemmers atzīst, ka nopietnākais konkurents zaļajiem zemniekiem ir Vienotība, kas «aktīvi cenšas tikt pie varas», kā arī sarunāt pēcvēlēšanu sadarbības partnerus no Reģionu alianses. Tās saraksta pirmais numurs ir Pāles pamatskolas direktors Ziedonis Rubezis, kura veidotajā listē ir vairāki uzņēmēji. Izmaiņas līderu komandā veikusi arī Vienotība, kuras sarakstā J. Žūriņš ir tikai otrais aiz pilsētas pārvaldes vadītāja Māra Beļaunieka. Ar ceturto numuru no šī politiskā spēka startē Limbažu sporta skolas direktore Diāna Zaļupe, kuru vairāki uzrunātie uzskata par faktisko Vienotības nodaļas līderi un min ietekmīgāko cilvēku vidū.
«Cienījams un atpazīstams cilvēks Limbažos ir arī Limbažu ceļu valdes priekšsēdētājs Andris Garklāvs, kuram vienmēr ir savs viedoklis,» konkurentu ietekmi atzīst D. Zemmers. A. Garklāvs ir neatbrīvotais priekšsēža vietnieks, kurš ievēlēts no LPP/LC. Ir iespaids, ka bijušie LP/LC deputāti, kuri vada vai strādā nopietnos uzņēmumos, ne tik daudz vēlas pārņemt domes vadību, cik panākt profesionālāku domes sastāvu. Limbaži nav vienīgā pašvaldība, kurā savu jomu profesionāļi grib, lai domē būtu vairāk uzņēmēju, bet mazāk ar pašvaldības institūcijām saistītu deputātu, ar ko domāti arī skolu, kultūras iestāžu vadītāji.
Partijas krekliņi hallē
Limbažu sporta halle celta 2000. gadā, bet jau vairākus gadus nākas cīnīties ar tekošo jumtu un arī fasāde jau aplupusi. «Šī noteikti ir lētākā sporta halle valstī, neviens uz tās rēķina savrupmāju nav uzcēlis,» saka Limbažu sporta skolas direktore D. Zaļupe. Diemžēl ar būvniekiem nav veicies - jumts uzlikts nekvalitatīvi, un remontētāji visu sabojājuši vēl vairāk. Interneta komentētāji šo vietu sauc par sporta impēriju, ko D. Zaļupe uzskata par komplimentu, bet atzīst, ka pēdējos gados naudas dēļ sporta kompleksa attīstība ir apstājusies. Treneru telpā uz krēsliem salikti gaiši zaļie Vienotības krekliņi, taču tas nenozīmējot, ka te būtu partijas štābs, pa ceļam atvesti.
To, ka vairāki limbažnieki tieši D. Zaļupi min kā vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem, viņa sauc par pārspīlētu: «Ir grūti būt ietekmīgam pie pašreizējās varas. Šeit ir savi cilvēki, savas norunas, un, ja tu neesi viņu vidū, kaut ko izmainīt ir neiespējami.» No Rīgas savulaik Limbažos ienākusī D. Zaļupe uzskata, ka pilsētā trūkst lielu projektu, vērienīgas domāšanas, un arī iedzīvotāji ir samērā neaktīvi. Vienīgā pilsoniskā aktivitāte bija saistīta ar skolu reformu, kas beigusies slikti. Optimālais rezultāts - Valsts ģimnāzijas izveidošana - nav sasniegts, bija jāiegulda daudz naudas un skolu kolektīvi savā starpā sanaidoti. Domes priekšsēdis A. Legzdiņš atgādina, ka skolu reformas ideja jau bija pirms viņa stāšanās amatā - kad viņš tajā nonācis, varbūt arī esot pietrūcis pieredzes, lai reformu izskaidrotu sabiedrībai. «Kaut kas pašā sākumā nogāja nedaudz greizi varbūt arī komunikācijā starp skolām,» atzīst A. Legzdiņš.
Lepojas ar amatierteātri
No pašiem limbažniekiem var dzirdēt arī kritiskus vērtējumus par pilsētas sakoptību, bet Limbaži atstāj visnotaļ labi uzturētas mazpilsētas iespaidu. Luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas atrodas cita no citas pārsimt metru attālumā, savukārt adventistu baznīca ir vienā ēkā ar pašvaldības policiju. Daudzviet izlīmētās afišas vēsta par aktīvu vietējā amatierteātra darbību, un izrāde Bezkaunīgie veči šogad atzīta par labāko amatierteātra izrādi valstī. Teātrī spēlē arī bijušais pilsētas galva deputāts J. Žūriņš, kuru uz afišas var redzēt ar izbāztu mēli. Domes ēkā atrodas kafejnīca, kas nav nekas neparasts, tomēr tās darbalaiks ir netipisks - līdz pusnaktij, un tā darbojas arī sestdienās un svētdienās.
Kopš pagājušās vasaras Limbažos ir atvērts Dzīvais sudraba muzejs ar unikāliem mākslinieka Oļega Auzera darbiem. Mākslinieks veidojis arī balvas starptautiskajām airēšanas sacensībām Sudraba airis, kas Lielezerā notiks tieši vēlēšanu dienā - 1. jūnijā. Par ezera izmantošanas iespējām nerimst strīdi starp ieinteresētajām pusēm. Lielezera lietošanas noteikumi spēkā ir kopš 2011. gada, un tie nosaka laikus, kad drīkst un kad nedrīkst braukt ar motorizētām laivām. Sportistu uzstādījums - lai būtu kur trenēties un iespēja sarīkot sacensības. «Ja grib milzīgu kuteri ielaist Lielezerā, kur ir četri kilometri, tur jau pat ieskrieties nevar,» uzskata D. Zaļupe.
Limbažos nācās dzirdēt, ka problēma esot tā, ka viss notiekot Limbažos tā vietā, lai domes vadība biežāk brauktu uz Rīgu un staigātu pa ministrijām. Šobrīd esot tā - ņem to naudu, kuru var dabūt, un realizē projektu, vajag vai nevajag. Tas attiecas gan uz rotācijas apli, ko izmaksu dēļ dēvējot par zelta apli, bet kuru ar lielām mašīnām grūti izbraukt, gan tranzītielu, ko izbūvē daļēji uz bijušā dzelzceļa uzbēruma. Šajā projektā ir liels pašvaldības līdzfinansējums, ko, dažuprāt, būtu labāk izmantot ielu sakārtošanai. Tam, ka rotācijas aplim būs nepieciešamas «nelielas korekcijas», piekrīt arī domes vadība, solot to sakārtot. Lielākam novadam vieglāk piesaistīt finanšu līdzekļus, saka A. Legzdiņš, skaidrojot, kāpēc citi aizsteigušies priekšā ES fondu naudas apgūšanā.
Z. Rubezis kritiski vērtē to, kā domē komiteju darbs organizēts apvienotajās sēdēs, kas liedzis izrunāt katras jomas specifiskus jautājumus. A. Legzdiņš uzskata, ka apvienotajās sēdēs ir iespēja par katru jautājumu informēt visus deputātus, kuri tad var uzklausīt visus ziņotājus. Komitejās lēmumu pieņemšanai pietiek ar četriem deputātiem. Katrā pašvaldībā Diena arī vaicā, vai tajā ir cilvēki, pie kuriem jāiet ar aploksni, lai kaut ko sarunātu, uz ko D. Zaļupe atbildēja, ka tādu iespēju nevarot izslēgt. Uzvārdus viņa nenosauc: «Latviski nav tāda vārda - meločņiki. Nav lielu lietu, un maz arī ņem. Mazie cilvēciņi.»