VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone Dienai norāda, ka iedzīvotājiem, kuri aizpilda gada ienākumu deklarāciju elektroniskās deklarēšanās sistēmā, būtu ērtāk, ja dati par tā dēvētajiem attaisnotajiem izdevumiem ārstniecībai un izglītībai būtu apkopoti elektroniski un parādītos gada ienākumu deklarācijas sagatavē, līdzīgi kā parādās dati par darba algu.
Sarunās ar Veselības ministriju (VM) «mēs esam tikuši līdz tam, ka VM piekritusi - tas ir vajadzīgs. Iepriekš VM gan nesaskatīja, ka e-veselības projekts jāsaista ar naudas plūsmu, bet tas ir būtiski, lai pārliecinātos, cik veselības aprūpe maksā, jo maksājumi par veselību ir sadrumstaloti - kaut ko maksā valsts, kaut ko - privātpersona pati, vēl kaut ko - apdrošinātāji, un kopaina neveidojas. Ja izveidotu elektronisko sistēmu, tad valstij būtu skaidrs, cik veselības aprūpe izmaksā. Iedzīvotājiem tas arī būtu skaidrs. Turklāt arī mediķiem būtu vieglāk, jo, tiklīdz kādu maksājuma dokumentu reģistrētu, tas nonāktu elektroniskajā sistēmā, un ārstam nevajadzētu algot grāmatvedi, kas kārto grāmatvedību,» izklāsta I. Pētersone.
Patlaban dati par medicīnas izdevumiem netiek apkopoti elektroniski, Dienai atzīst VM pārstāvis Oskars Šneiders un uzsver, ka VM piekrīt VID ģenerāldirektorei un «VM ieskatā medicīnas datu apkopošana elektroniskā veidā ir būtiska un nākotnē nepieciešama».
O. Šneiders gan norāda, ka šo jautājumu būs iespējams risināt tikai «vienotās veselības informācijas sistēmas (e-veselības) 3. kārtā, ja šajā plānošanas periodā (2014.-2020. gadā) būs pieejami Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi».
Kas attiecas uz attaisnoto izdevumu par izglītību apkopošanu, tad, pēc I. Pētersones domām, «jautājums risināms divējādi. Viens variants - ikviena augstskola datus nodod Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), un rezultātā IZM ir informācija, cik lieli ir augstskolu ieņēmumi no privātpersonām, ne tikai no valsts. Otrs variants būtu iestrādāt prasību normatīvajos aktos un pateikt augstskolām: «Līdz 1. februārim iesniedziet ziņas!»»
IZM jau sākusi elektroniskās sistēmas ieviešanu, tā mazinot birokrātiju un dokumentu slogu, Dienai apgalvo IZM pārstāve Edīte Olupe. «Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) attīstības ietvaros līdz 2015. gada 31. decembrim tiks izveidots vienots studējošo reģistrs un savienojums ar VID datubāzi. IZM arī paredzējusi noteikt pienākumu augstskolām, sākot ar 2016. gadu, sniegt VIIS datus par studējošajiem,» skaidro E. Olupe.
Pašlaik notiek pārrunas ar augstskolām par informācijas sistēmu datu apmaiņas risinājumiem, biežumu un uzsākšanas laiku, norāda IZM pārstāve un piebilst, ka jāatrisina praktiski jautājumi, jo «ir saņemti Rektoru padomes komentāri par nepieciešamību pirms likumdošanas grozījumiem panākt vienotu tehnisko risinājumu datu apmaiņai. Piemēram, lielāko augstskolu informācijas sistēmas nav identiskas, pastāv atšķirības datu laukos un uzkrātās informācijas struktūrā. Līdz ar to primāra ir studējošo reģistra izveide un†datu apmaiņas risinājuma izstrāde starp augstskolām un studējošo reģistru».