Liela daļa uzņēmumu un iedzīvotāju dzīvo ilūzijā, ka tiek apsargāti un ka apsardzes firma nodrošina materiālo atbildību par savu darbību. Taču klientu datubāzes un apsardzes centrālās pults programmas atrodas nedrošos datoros, kas tiek turēti citu klientu objektos vai pat mājās, pults sistēmām†nav ģeneratoru vai akumulatoru, tātad pēc zibens spēriena vai vētras trauksmes signālus no objektiem neviens vairs nespēs apstrādāt. Apsardzes grupu autotransports nav tehniskā kārtībā, un tam nav GPS sistēmu, sakari tiek nodrošināti tikai pa mobilo telefonu. Tāpat izplatītas ir arī situācijas, kad pakalpojums tiek nodots apakšuzņēmējam, bet klientam nav iespējas pārliecināties par tā atbildību un tehnisko nodrošinājumu. Tas ir rezultāts tam, ka lielākā daļa šādu apsardzes uzņēmumu ekonomē līdzekļus un tādā veidā nepārtraukti riskē ar klientu drošību. Faktiski likumdošanas robi pieļauj situāciju, ka mājokli vai biroju var sargāt pat apsargs ar kriminālu pagātni.
Lai labotu gadiem ielaistās problēmas, tika izstrādāti grozījumi Apsardzes darbības likumā, kas stājies spēkā pavasarī. Viena no būtiskām izmaiņām ir prasības, kas tiks izvirzītas apsardzes komersantiem, lai iegūtu licenci tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanai. Likumdošanas jauninājums - komersantam piederošs apsardzes monitoringa un vadības centrs vai, kā ierasts to dēvēt, apsardzes centrālā pults. Monitoringa centram būs jāatbilst Eiropas Savienības (ES) un Latvijas standartiem, jābūt auditētam un sertificētam. Līdz šim šādas prasības netika izvirzītas, un līgumus ar klientiem slēdza jebkurš apsardzes komersants, pat ja tā rīcībā nebija ne monitoringa centra, ne darbinieku, ne apsardzes grupu.
Lai nodrošinātu šī pakalpojuma kvalitāti, ES pieņēmusi trīs standartus, kas nosaka monitoringa centra darbību. Pirmkārt, komersantam jābūt apsardzes pultij, kura spēj signālus pieņemt pa vairākiem kanāliem. Otrkārt, jānodrošina centra nepārtraukta darbība. Tas nozīmē, ka tur pastāvīgi atrodas darbinieks un centram ir nepārtraukta elektroapgāde. Pat ja monitoringa centrā notiek ugunsgrēks, jābūt iespējai signālus saņemt un apstrādāt citur - tātad jābūt rezerves centram citā vietā. Signālam un citiem datiem jātiek dublētiem uz attālinātiem serveriem, un, pat ja centra datorsistēmas nedarbojas, jābūt iespējai piekļūt datu kopijām. Treškārt, jānodrošina paša centra drošība, lai ugunsgrēks, plūdi vai arī ļaundari nevarētu ielauzties un apturēt centra darbību. Realitātē šādām prasībām šobrīd atbilst vien piecu līdz septiņu apsardzes firmu centrālās apsardzes pultis.
Diemžēl radusies aizkavēšanās ar jauno noteikumu īstenošanu. Valsts policijai pagaidām nav pieredzes un mehānisma, kā veikt apsardzes komersantu centrālo apsardzes pults telpu sertificēšanu, un šādas pieredzes nav arī citām ar sertifikāciju saistītām iestādēm. Turklāt sertifikācija aizņems ievērojamu laiku. Iekšlietu ministrija ir izdevusi vairāk nekā 500 apsardzes darbības licenču, kuras nomainīt atbilstoši jaunajām prasībām būs ilgi un sarežģīti.
* Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs