«Biju pārsteigta par to, cik policija rīkojusies formāli, vadoties tikai pēc likuma burta, neizvērtējot jaunizveidotā portāla būtību un likuma garu. Arī zinot, ka tā ir kampaņa, tā pieturējās pie pārliecības, ka pārkāpts likums,» sašutumu neslēpa Martas vadītāja Iluta Lāce.
Imitē piedāvājumu
Lai veicinātu sabiedrības diskusiju par prostitūcijas legalizēšanu un seksuālo pakalpojumu pircēju atbildības ieviešanu, Marta izstrādāja sociālo kampaņu Nopērc meiteni - Izglāb valsti!, kuras ietvaros izveidoja divas interneta mājaslapas - meitenes24.lv un izglabvalsti.lv. Izveidotajās vietnēs Martas speciālisti imitēja gan seksuālo pakalpojumu piedāvājumu portālus, gan rosināja diskusiju par paredzamo ekonomisko guvumu prostitūcijas legalizēšanas gadījumā, kad valsts, kā domā Marta, likumīgi kļūtu par suteneru un iekasētu nodokļus no seksuāli ekspluatētām sievietēm. Jāpiebilst, ka 56% respondentu jaunizveidotajā mājaslapā nobalsoja «par» prostitūcijas legalizēšanu Latvijā. Gan I. Lāce, gan viņas kolēģe no nevalstiskās organizācijas Patvērums. Drošā māja Sandra Zalcmane šo skaitli nesauc nekā citādi kā «šausminošs».
Policijas darbinieki uz meitenes24.lv izveidošanu ar sajūsmu nereaģēja un mājaslapu nobloķēja, kā arī sāka administratīvo lietvedību par Prostitūciju ierobežošanas noteikumu 12. punkta pārkāpšanu, kurš aizliedz trešās personas aktivitātes prostitūcijas veicināšanai. Par to likumā paredzētais soda mērs juridiskām personām ir no 500 līdz 1000 latu. Reaģējot uz policijas uzsākto lietvedību, Marta izveidoja vēl vienu interneta portālu - seksapolicija.lv, kura apmeklētājus lūdz uzrādīt interneta bordeļu vietnes. Savukārt meitenes24.lv pārvietoja uz ārvalstu domēna, kur tas šobrīd netraucēti darbojas.
Pēc portālā seksapolicija.lv iegūtās informācijas, pirmdien centra vadītāja I. Lāce policijā iesniegusi sarakstu ar 19 interneta vietnēm, kur tiek reklamēti prostitūtu pakalpojumi, ar lūgumu izvērtēt to atbilstību tiesiskajam regulējumam.
Policija aizņemta
«Šo vietņu turētāji darbojas jau ilgu laiku. Pirmo reizi par pārkāpumu viņi maksā administratīvo sodu, taču par atkārtotu pārkāpumu gada laikā atbildīgām personām draud kriminālatbildība. Tādēļ, pēc katra soda nomainot izkārtni, ir iespējams darboties bezgalīgi ilgi,» par tiesiskā regulējuma trūkumiem stāstīja I. Lāce. Viņa uzskata, ka cilvēktirdzniecības noziegumus būtiski ierobežotu atbildības ieviešana šo pakalpojumu pircējiem, kā tas esot Zviedrijā, Īslandē, Norvēģijā un tepat kaimiņos - Lietuvā.
Kā policija rīkosies tālāk ar iegūto informāciju un vai sociālā kampaņa būtu sodāma, otrdien no policijas nekādus komentārus neizdevās iegūt. Valsts policijas pārstāve Linda Neimane-Zobena norādīja, ka uz jautājumiem par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēktirdzniecību, atbild atbildīgie inspektori, taču viņi esot aizņemti ar savu tiešo pienākumu pildīšanu un atbildēt uz žurnālistu jautājumiem esot sekundāra lieta.