Balvu policijas iecirkņa vadītājs Dzintars Čerbakovs _Dienai_ skaidroja, ka visi policisti, kuri bijuši iesaistīti traģiskajos notikumos, šajā iecirknī vairs nestrādā, jo vai nu aizgājuši pensijā, vai arī atvaļināti, policijai samazinot štatus.
Policija V. Jasinski 2005. gadā aizturēja pēc kautiņa diskotēkā Balvos, kur kāds jaunietis bija viņu nogrūdis pa kāpnēm. Tiesas spriedumā norādīts, ka V. Jasinskis no notikuma vietas uz iecirkni aizvests, nesagaidot ātro palīdzību, bet vēlāk, kad mediķi zvanījuši uz iecirkni, dežurējošais policists teicis, ka nav vajadzības braukt aizturēto izmeklēt, jo viņš esot tikai piedzēries. Tomēr ļoti novēloti atklājies, ka krītot V. Jasinskis traumējis galvaskausu. Viņš ievietots slimnīcā, kurā arī miris. ECT arī norādīja, ka viņam liegta iespēja sniegt informāciju par savu veselības stāvokli, jo atņemts piezīmju blociņš, kurā rakstot viņš varējis komunicēt ar cilvēkiem, kuri nesaprot zīmju valodu. Uz klauvēšanu pie durvīm un sienām neviens nereaģējis, bet mēģinājumus runāt zīmju valodā policisti uztvēruši kā agresīvu plātīšanos ar rokām.
Savulaik par incidentu izmeklēšanu veica arī Valsts policijas (VP) Iekšējās drošības birojs (IDB), kas gan kriminālprocesu izbeidza, cita starpā norādot, ka policijas iecirknī tomēr esot ieradies ārsts, kurš aplūkojis aizturēto un paziņojis, ka V. Jasinskis «izliekas» un joprojām ir piedzēries. Biroja darbs gan asi kritizēts ECT lēmumā, un arī Providus pētniece Ilona Kronberga iebilst, ka šādos gadījumos medicīniskā personāla slēdzienam jābūt pieejamam dokumentārā veidā: «Neviens policijas darbinieks nevar spriest par aizturētā veselību - es arī kā juriste nevaru spriest par medicīniskām indikācijām cilvēkam, kuru satieku uz ielas.»
Viņa piebilst, ka Latvijā jau kopš padomju gadiem iedibināta kārtība, ka iekšējās izmeklēšanas dienesti atbild tai pašai vadībai, kurai atbild izmeklējamie, tāpēc vienmēr ir iespēja apšaubīt, vai izmeklēšanu veic objektīvi. «Ja izmeklēšana beigsies ar atzinumu, ka pārkāpums ir bijis, nāksies atbildēt tās pašas iestādes vadītājam, kurš pats atbildīgs par izmeklēšanu. Var secināt, ka šīs iestādes vadītājs nevar būt līdz galam ieinteresēts risinājumā, kurš apliecinātu notikušo pārkāpumu. Tā ir milzīga problēma, kuru mūsu valstī kopumā nesaprot,» viņa skaidro. Arī viņa nedomā, ka, ECT spriedumu pārsūdzot, Latvijai būtu daudz cerību uz attaisnojošu spriedumu.
A. Dāce savukārt uzskata, ka šim spriedumam beidzot būtu jāpanāk pārmaiņas VP IDB darbā, jo ECT neesot vienīgā institūcija, kas norādījusi, ka tas ir neefektīvs. «Principā, ja valsts neko nedarīs un atstās visu, kā ir, citiem cilvēkiem būs iespējas sūdzēties tieši par to pašu un valstij katru reizi būs jāmaksā,» viņa paredz.