Veiko Spolītis
Jautājums ir, vai Krievija ies uz visu banku vai pamazām. Protams, Saskaņas centram (SC) ir cilvēki ar sakariem Maskavā, tomēr es SC redzu arī kā ievērojamas Latvijas pilsoņu daļas pārstāvjus. Pārlieku spēlējot uz to, ka viņi ir Maskavas aģenti (pat ja daži arī ir), mēs sev izdarām lāča pakalpojumu, jo turpinām šo nejēdzīgo diskursu, paši viņus iekrāsojam kā aģentus. Tas nav produktīvi. Labāk būtu runāt, kā varam sadarboties ar SC, pārējais ir darbs Drošības policijai, SAB. Mums ir maksimāli jākoncentrējas uz savām interesēm. Jo mazāk domāsim par Krieviju, jo labāk. Cik ilgi mēs turēsimies pie tās Krievijas? Tas noved tikai pie Alberta Kaula stila runām par Krievijas nepiepildīto tirgu. Vācija ir 20 reižu lielāks tirgus par Krieviju, vēl ir arī Skandināvija.
Andris Sprūds
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors
Maskavā mūsu prezidentu vairs īpaši negaida. Krievija bija ieinteresēta vizīti organizēt līdz Saeimas vēlēšanām, atbalstot uz sadarbību ar Krieviju orientētus spēkus. Turklāt pašā Krievijā jau sākusies prezidenta priekšvēlēšanu pozicionēšanās, kas nav īsti piemērotākais brīdis draudzīgu žestu izrādīšanai tautā ne gluži vienprātīgi uztvertu valstu vadītājiem. Tāpēc signāli par it kā nepieņemamām Latvijas koalīcijām ir simptomātiski: tie tikai norāda, ka Latvijas prezidenta vizīte Krievijā ir zaudējusi politiskās gribas un konjunktūras kritisko masu. Tas viss var liecināt par 2007. gadā iedibināto tradīciju, ka prezidents tiek regulāri aicināts, bet valstu interešu darba kārtības un savstarpējās uztveres atšķirības nosaka tikpat regulāru šo vizīšu pārcelšanu.