Tā uzsver - nākotnē plānots daudz lielāku uzmanību pievērst tam, lai pieejamā nauda no ES fondiem netiktu «apēsta» īstermiņa vajadzību apmierināšanai, bet gan ieguldīta ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. No EK puses plānots piešķirt finansējumu garantētām darba vai tālākizglītošanās iespējām jauniešiem, kas palīdzētu risināt Latvijai sāpīgo jauniešu bezdarba problēmu, profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai un sociālo pakalpojumu kvalitātes palielināšanai. Vienlaikus EK arī mudinās Latviju būtiski pārkārtot sociālo pabalstu sistēmu, jo šobrīd mazturīgākie iedzīvotāji nereti saņem pat mazāku atbalstu nekā turīgākie iedzīvotāji.
Maina tēriņu prioritātes
EK Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta pārstāve Kristīne Krivmane informē, ka kopumā iepriekšējā (ES) ilgtermiņa budžeta periodā (no 2007. līdz 2013. gadam) no Eiropas Sociālā fonda (ESF) Latvijai bija atvēlēti aptuveni 583 miljoni eiro. Nākamā perioda plānotie apjomi vēl nav skaidri, jo vēl nav panākta ES institūciju vienošanās par ilgtermiņa budžetu kopumā un arī turpinās sarunas ar atsevišķām dalībvalstīm par pasākumiem katrā valstī. Tomēr jau ir zināmas kopējās ES sociālās politikas prioritātes, kuras noteiks to, kādām vajadzībām būs pieejami līdzekļi no fonda. EK uzsver - Eiropas sociālās politikas prioritātes ir mainījušās, iepriekšējā periodā daudzi no pasākumiem bija saistīti ar operatīvu palīdzību ekonomiskajā krīzē cietušajiem, nākotnē lielāku uzmanību pievērsīs nabadzīgo skaita samazināšanai ilgtermiņā. «Iepriekš naudiņa daudzās valstīs, arī Latvija, tika labi tērēta, bet bez redzama rezultāta un paliekošām izmaiņām. Tagad tiks pievērsta uzmanība tam, lai projekti nestu reālas, pamanāmas izmaiņas sabiedrībā ilgtermiņā,» uzsvēra K. Krivmane. Nodarbinātības jomā EK redzeslokā no Latvijas problēmām ir nonācis augsts ilgstošais bezdarbs un liels bezdarbs jauniešu vidū, augstas nodokļu likmes zemo algu saņēmējiem, kā arī nelabvēlīga situācija darba tirgū cilvēkiem ar invaliditāti, norāda EK Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta pārstāve Linda Adamaite. Tomēr viņa atzīst - dažos aspektos Latvija uz citu ES valstu fona neizskatās slikti, jo ir vērojama salīdzinoši augsta padzīvojušu cilvēku un sieviešu nodarbinātība un kopumā Latvijas darba tirgus ir elastīgs.
Sola atbalstīt jauniešus
EK ieceres nākamajam budžeta periodam, iespējams, būs liels iepriecinājums tieši gados jaunākajiem darba ņēmējiem, jo kopumā EK nākamajos septiņos gados ir nolēmusi novirzīt aptuveni 60 miljardus eiro, lai jauniešiem pēc izglītības iegūšanas vai bezdarba gadījumā četru mēnešu laikā nodrošinātu garantētu darbvietu, prakses vietu vai tālākizglītības iespēju. K. Krivmane norāda, ka Latvija būs starp valstīm, kas varēs pretendēt uz šo finansējumu, jo Latvijā jauniešu bezdarbs ir augsts - virs 25%.
Nabadzības apkarošanas jomā EK uzsver, ka Latvijā šobrīd ir otri zemākie sociālie izdevumi starp ES valstīm, bet papildus sociālās problēmas saasina pabalstu nevienlīdzīgais sadalījums starp dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, dāsnākos bērnu pabalstus šobrīd saņem tieši turīgākie, nevis nabadzīgākie iedzīvotāji, bet liela daļa no trūcīgajiem iedzīvotājiem pabalstus nesaņem vispār. EK gan uzsver, ka neplāno finansēt vienkāršu pabalstu palielināšanu, tā vietā uzmanība tiks pievērsta soļiem, kas veicinātu pabalstu saņēmēju atgriešanos darba tirgū, piemēram, darba ņēmēju mobilitātes atbalstam, kā arī sociālās palīdzības un sociālā darba sistēmas uzlabošanai. L. Adamaite atzīst, ka pagājušajā ES ilgtermiņa budžeta periodā ar ESF līdzekļiem bieži tika segtas trūcīgāko iedzīvotāju ikdienas vajadzības, piemēram, ar tā dēvētās simtlatnieku programmas un stipendiju palīdzību. Pēc EK domām, šāda ESF izmantošana ilgtermiņā nav gluži pareiza.
Mudinās nepamest skolas
Raksturojot situāciju Latvijas izglītības sistēmā, EK speciālisti kā nozīmīgākās Latvijas problēmas atzīst nepietiekami attīstītu un nepopulāru profesionālo izglītību, vāju mācību prakšu sistēmu un salīdzinoši lielu jauniešu, kas nepabeidz mācības, īpatsvaru.
Tāpēc EK plāno mudināt Latviju izmantot ES līdzekļus pedagogu kvalifikācijas uzlabošanai, izglītības infrastruktūras attīstībai, kā arī profesionālās orientācijas atbalsta sistēmai, kas vienkāršotu profesijas izvēli un mazinātu to jauniešu skaitu, kas pamet mācības kļūdainas profesijas izvēles dēļ, norāda K. Krivmane.
Augstākās izglītības jomā EK pievienojas pašas Latvijas atzinumam par to, ka nozarē ir daudz problēmu - zema studiju kvalitāte, vāja sadarbība starp izglītības iestādēm, neattīstīta pētniecība un inovācijas. K. Krivmane uzsver, ka EK Latviju aicinās izmantot ES līdzekļus, lai palielinātu absolventu skaitu dabaszinību, matemātikas un tehnoloģiju jomā, kā arī sadarbības uzlabošanai ar uzņēmumiem, lai tādējādi uzlabotu studentu prakses iespējas.