Fitoncīdus parasti satur viss augs, tomēr to saturs dažādās augu daļās var atšķirties. Arī fitoncīdu aktivitāte dažādos gadalaikos nav vienāda. Piemēram, skuju kokiem tā ir lielāka rudenī un ziemā, lapu kokiem vasarā un saulainā laikā.
Fitoncīdus saturošiem augiem piemīt izteikts ārstniecisks efekts un spēja aizsargāt organismu no baktērijām un citiem mikroorganismiem. Piemēram, mārrutkam, sīpolam, ievai, paeglim, peonijai, citrusam, mārsilam piemīt bakteriostatiskā iedarbība.
Visi fitoncīdi gan neiedarbojas vienādi spēcīgi, arī iedarbības spektrs atšķiras. Stafilokoku spēj apkarot zalkšu sūrene, meža vizbulīte, lielziedu vīgrieze, piparmētra, pļavas ķimene, bērza, papeles, eikalipta, apses, zirgkastaņas, sarkanozola lapu fitoncīdi. Pret zarnu nūjiņu labi savu uzdevumu veic asinszāle un brūklene.
Ķimenes, pīpenes, brūnvālītes izvilkumiem ir pretsēņu iedarbība. Pat redīsa sēklās ir fitoncīdi - tāda antibakteriāla viela kā rafanīns. Šīs vielas gan nav ne redīsa lapās, ne saknēs.
Rudens sezonā aktuāls ir teju jebkurš pretvīrusu līdzeklis, te var palīdzēt lavandas, krustaiņu, dzeltenā saulkrēsliņa, smaržīgās kumelītes izvilkumi. Plašs antibakteriālās darbības spektrs ir no divšķautņu asinszāles iegūtajai vielai imanīnam un novoimanīnam - tas spēj apkarot vairāk nekā 40 mikrobu sugu. Un vēl drēgnajā sezonā ieteicams ķērpis - īsta dabiskā antibiotika.
Izmantota A. Skuteļa, D. Pakalna grāmata Ārstniecības augu farmakoloģija