Lai gāztu valdību, vajadzēja 226 parlamentāriešu balsis, taču priekšlikumu atbalstīja vien 186 likumdevēji. «Pret» balsoja pieci, bet pārējie 147 balsojumā atturējās vai vispār neieradās, kas, pēc ekspertu domām, varētu norādīt uz deputātu augošo neapmierinātību par valdības reakciju uz protestiem.
Parlamentā ieradās arī ministri, kurus opozicionāri sagaidīja saucot: «Kauns!» Pirms balsojuma premjers atvainojās par policijas rīcību nedēļas nogales protestos, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs.
Protestētāji pieprasa arī prezidenta Viktora Janukoviča atkāpšanos. Tikmēr prezidents otrdien devās vizītē uz Ķīnu, no kuras atgriezīsies 6. decembrī. Pēc prezidenta teiktā, vizītes atcelšana nestu zaudējumus valsts ekonomikai. Sagaidāms, ka Ķīnā noslēgs ap 20 līgumu ekonomikas un tirdzniecības sfērā.
«Janukovičs mēģina pierādīt, ka Eiropas Savienība (ES) un Krievija nav vienīgie iespējamie partneri Ukrainai,» Volodimirs Fesenko no ukraiņu domnīcas Penta sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Protesti Ukrainā nerimst jau vairāk nekā nedēļu, un tos izsauca prezidenta lēmums novembra nogales Austrumu partnerības samitā neparakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, dodot priekšroku ciešākām attiecībām ar Krieviju.
Premjers uzsvēris, ka protestos manāmas «it visas valsts apvērsuma» mēģinājuma pazīmes. Līdzīgus komentārus netaupīja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš piebildis, ka nejaucoties citu valstu iekšējās lietās. Notikumi Ukrainā «izskatās vairāk pēc grautiņiem, nevis revolūcijas», V. Putinu, kurš protestos vainoja «ārvalstu aģentus» un pārmeta Ukrainas opozīcijai mēģinājumus destabilizēt valdību, citēja RIA Novosti.