J. Liepnieks uzskata, ka «zāles» tūristi nebūs sliktāki par šobrīd atļautajiem britu tūristiem, kas pieminekļu pakājēs kārto dabiskās vajadzības. «Atkarība mazāka kā no tabakas, bet degradēties var arī no Latvijas balzama. Lai gan domāju, ka degradācija notiek galvā, vielas nāk pēc tam,» J. Liepnieks spriež par marihuānu. Viņš pats to neesot lietojis gadus 15, taču ir gandarīts par sava visnotaļ provokatīvā ierosinājuma izraisīto diskusiju un ievērojamu atbalstu interneta lietotāju vidū.
«Tas ir absurds! Valstis, kuras tam ir gājušas cauri, ir nonākušas pie secinājuma, ka narkotiku legalizēšana nav vajadzīga,» norāda daktere A. Stirna, atgādinot, ka aptuveni 80% heroīna lietotāju kādreiz ir sākuši ar it kā nevainīgu «kāsīša uzvilkšanu» un ka ik mēnesi Holandē no legalizētās narkotikas lietošanas mirst vidēji 30 cilvēki. «Marihuānas lietošana degradē cilvēka psihi. Tās sastāvā esošie kabinoīdi iedarbojas lēnām, tie viegli šķīst taukos un uzkrājas smadzenēs, ilgtermiņā radot neatgriežamas personības izmaiņas,» skaidro daktere, piebilstot, ka jautājums par vieglās narkotikas legalizēšanu būtu vispār jāsvītro no diskusiju loka.
Līdzīgs viedoklis ir Saeimas deputātam J. Strazdiņam, kurš norāda, ka Latvija ir valsts, kurā ir ļoti augsts atkarīgo īpatsvars un pēdējā laikā īpaši ierobežota narkoloģisko dienestu darbība. «Ja tauta masveidā degradējas alkohola lietošanas un smēķēšanas rezultātā, vai tas būtu jādara vēl, arī lietojot narkotiskas vielas?» retoriski jautā narkologs. «Iespējams, strauja temperamenta dienvidu valstīs tas nerada tik lielu postu kā ziemeļniekiem, kuriem bez kabinoīdu lietošanas ir tendence būt noslēgtiem,» uz marihuānas lietošanas risku norādīja narkologs.