Šis apstāklis un forma, kādā Prudentia paziņoja par airBaltic glābēju, pamatīgi satracināja satiksmes ministru Anriju Matīsu (Vienotība). Ziņas par investoru no Rietumeiropas, kurš gatavs investēt lidsabiedrībā apmēram 50 miljonu eiro, parādījās ziņu aģentūrā LETA pagājušajā piektdienā pulksten 3.30 naktī.
Dažas stundas pēc tam ministrs LTV raidījumā Rīta panorāma izteicās, ka «mēs neesam tik izmisuši, ka mums airBaltic jāpārdod jebkuram par jebkuru cenu». Vēl pēc pāris stundām viņš kļuva pavisam ass un norādīja, ka valdības sēdē rosinās pārskatīt sadarbības mandātu ar Prudentia. Konsultantam nebija tiesību runāt valdības vārdā, un A. Matīss uzsvēra, ka šādā veidā apzināti tiek provocēts spiediens.
Sarunā ar Dienu airBaltic kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš teic, ka potenciālie investori, «kuru opcija tiek izskatīta», esot vairāki. Reālākajiem kandidātiem tiek veikts novērtējums, bet ne par vienu konkrēti SM vēl izvērtējumu nav veikusi. K. Ozoliņš vēlreiz uzsver, ka Prudentia paziņojums bijis pārsteidzīgs: «Lai SM varētu pat sākt vērtēt atbilstību investīcijām airBaltic, ir nepieciešams valdes precīzi noformulēts SM adresēts iesniegums. Tāda mums nav. Šobrīd mēs runājam par spekulācijām presē, ko ir izdarījusi viena konsultāciju kompānija.»
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits Dienai norāda, ka pilnībā saprot SM reakciju: «Biznesā tā darījumus nekārto. Zinot, cik ietekmīgs spēlētājs tirgū ir Prudentia, un ņemot vērā tās pazīšanos ar visiem iespējamiem ministriem, es nesaprotu, kāpēc tika izvēlēta šāda forma. To varēja sakārtot daudz civilizētākā veidā.»
Prudentia apzinājās, ko dara, un apzinājās arī to, ka investors nav ideāls. Tomēr cita varianta neesot, un straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad par lidmašīnām būs reāli jāmaksā, pretējā gadījumā tikšot pazaudēts tas, kas jau ir iemaksāts. «AirBaltic jau oktobrī var nespēt samaksāt par jauno Bombardier tipa lidmašīnu floti, uz kuru kompānija daļēji balsta savu nākotni,» Latvijas Radio piektdien sacīja Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš un piebilda, ka šādas sekas varot iestāties, ja SM arī turpmāk būšot neizlēmīga savā rīcībā. Pārmetumus gan diezgan loģiski atspēko pašā ministrijā, aicinot aizdomāties, ar ko tad visu šo laiku ir nodarbojusies labi atalgotā Prudentia, ja aviokompānija līdz šādai situācijai ir nonākusi.
A. Matīss pieļāva, ka amatu varētu zaudēt arī kāds no airBaltic valdes. Iespējams, šūpojas airBaltic vadītāja Martina Gausa krēsls. Ministrijā valda bažas, ka airBaltic varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā bankrotējušo Ungārijas aviokompāniju Malev, kuru pirms atnākšanas uz Latviju vadīja M. Gauss. Lai glābtu aviokompāniju, tiek sperti identiski soļi kā Malev gadījumā - tāds pats restrukturizācijas plāns, tādas pašas prasības pēc valsts atbalsta. Eiropas Komisija 2012. gada janvārī uzdeva Ungārijas pasažieru aviopārvadātājam atmaksāt valsts sniegto finansiālo palīdzību, ko tā saņēma no 2007. līdz 2010. gadam. Malev gadījumā tika piesaistīts finansējums no Krievijas.