Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Purvi - nozīmīgu dabas resursu krātuves

Rudens sezonā arvien izplatītāks dabas vērošanas cienītāju vidū ir purvu apmeklējums. Neparasta, no ikdienā sastopamās atšķirīga ainava, arī pieejamība - daudzviet tiek atjaunotas vai izveidotas ērtas laipas - piesaista tos, kas citādi varbūt purvā tāpat vien nebristu un arī ar dzērveņu lasīšanu neaizraujas.

Savukārt dabas pētniekiem purvi ir interesantas, samērā maz pētītas teritorijas, kur iespējams atklāt jaunas sugas un sekot līdzi dabas pārmaiņu procesiem. Purvi ar specifisku raksturīgo ainavu un augu valsti aizņem ap 4,9% Latvijas teritorijas. Tie ir dzīvesvieta daudzām retām augu, kukaiņu un putnu sugām, kas citos apstākļos nespētu eksistēt, tāpēc šīs unikālās teritorijas jācenšas saglabāt. Šogad a/s Latvijas valsts meži sākusi jaunu purvu apsaimniekošanas pasākumu - purva klajuma atjaunošanu reto un apdraudēto putnu un kukaiņu sugu aizsardzībai.

Cilvēka darbības ietekmēti

Par purvu platību Latvijā raksta dažādi. Ja mēra kūdras atradnes (purvus, kūdras ieguves vietas, ar mežu apaugušas kūdras iegulas), tad 10% no Latvijas teritorijas ir purvi. Taču, ja runājam par purviem kā specifisku augu, dzīvnieku un ainavas kopumu jeb unikālu ekosistēmu, tad tādu ir tikai aptuveni 4-5%. Purvi mainās cilvēka darbības ietekmē - veicot meliorāciju, iegūstot kūdru, mēģinot ieaudzēt mežu vai iekopt dzērveņu laukus. Laika gaitā purvi arī dabiskā veidā noveco un aizaug.

«Daļai LVM apsaimniekotu purvu ir noteikts aizsargājamo teritoriju statuss, un šīs teritorijas kalpo dabas aizsardzībai un rekreācijai. Lai mēģinātu rast līdzsvaru starp dabas aizsardzības, sociālajām un ekonomiskajām interesēm, uzņēmuma speciālisti ir veikuši pārējo purvu kamerālu sākotnējo izvērtēšanu, balstoties uz lauku pētījumu apstākļos gūtām atziņām. Par purvu kā vērtīgu dabas teritoriju liecina ortofoto kartēs redzamie purvu klajumi, akači, lāmas, purva salas, liela platība. Savukārt par pretējo liecina grāvji, liels aizaugums ar kokiem, maza platība, blakus esošas kūdras ieguves vietas. Pamatojoties uz šo informāciju, tālāk var plānot izvērtējumu dabā un purva turpmākās izmantošanas mērķi,» stāsta LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš.

Arī pēc kūdras ieguves purvi spēj atjaunoties, bet, cik tas ātri notiks, atkarīgs no dažādiem apstākļiem - vai ir atstāts kūdras slānis, uz kā kūdru veidojošajām sfagnu sūnām augt, vai ir pietiekams mitruma režīms - ūdenim ir jābūt, taču tā nedrīkst būt arī par daudz. Tie purvi, ko applūdina pēc izstrādes (nepārspīlējot, lai neveidojas dīķis), atjaunojas veiksmīgi, taču jebkurā gadījumā purva veidošanās process ir lēns - gadā kūdras slānis pieaug tikai par milimetru.

Mītne retām sugām

Kaut arī tās ir vērtīgas un nozīmīgas teritorijas un tikpat svarīgas dabas sastāvdaļas kā meži un pļavas, purvi vēl nav pilnībā izpētīti - gan tāpēc, ka pētniecības process ir fiziski grūtāks, gan arī zinātnei ierobežoto resursu dēļ. Daudzas purvos dzīvojošās sugas ir tik ļoti specializējušās dzīvei tieši šādā vidē, ka ārpus purviem nespēj eksistēt vai arī kļūst ļoti retas.

«Lai suga spētu pastāvēt, putnam vai kukainim ir jāspēj satikties ar citiem savas sugas īpatņiem un populācijai ir jābūt pietiekami lielai tāpat kā dzīvotnei. Piemēram, ja nelielā purvā dzīvo 10 rubeņi un pēc aukstas ziemas vai plēsēju uzbrukuma aiziet bojā visi gaiļi vai visas vistas, ir jābūt, no kurienes ienākt jauniem putniem, lai suga spētu vairoties. Svarīgi, lai augi un dzīvnieki laika gaitā varētu arī apmainīties ar ģenētisko materiālu, pārvietojoties no vienas teritorijas uz citu,» skaidro M. Kalniņš.

No LVM apsaimniekotās teritorijas purvi ir tikai 7%, tāpēc to izpēte notiek mazākā apjomā, galvenokārt purvos, kuros ir plānota saimnieciskā darbība - kūdras ieguve vai dzērveņu audzēšana. Tomēr ekspertu uzmanības lokā ik pa laikam nonāk arī purvi, kuri netiek aizsargāti un kuros arī saimnieciskā darbība netiek plānota. «Rietumvidzemes mežsaimniecībā, Augstrozes apkārtnē, apsekojot meliorācijas grāvi pirms tā tīrīšanas, izstaigāju arī netālu esošo purvu. Purva ainava liecināja - tas ir netraucēts, dabiski novecojošs vai arī sen ietekmēts purvs, kas sācis apaugt ar nelielām priedītēm. Šī purva ainava, salīdzinot ar daudziem citiem Latvijas purviem, vēl skaitījās gana atklāta, tur bija akači un lāmas. Augiem un daudzām kukaiņu sugām tā ir piemērota dzīvesvieta, jo ūdens līmenis ir pietiekami augsts, koki samērā zemi. Tomēr purva putniem un ziemeļu smaragdspārei patīk vēl atklātākas teritorijas - klajumi, kad putni, stāvot uz zemes, acu jeb 15-20 cm augstumā spēj pārredzēt apkārtni, un šis purvs vairs neatbilda labas vai izcilas putnu teritorijas statusam,» stāsta vides eksperts.

Jāveic biotopu kopšana

Lai purvu padarītu putnu un arī vairāku kukaiņu sugu dzīvošanai piemērotāku, LVM sākusi purva klajuma atjaunošanu, nozāģējot lielāko daļu koku, saglabājot tikai atsevišķas purva priedes. Lai samazinātu apsaimniekošanas darbu ietekmi uz purva augiem, koki nozāģēti, sagarināti un atstāti turpat, tā vienlaicīgi arī samazinot biotopa apsaimniekošanas izmaksas un iegūstot poligonu pētniecībai. «Latvijā purvu atjaunošanā iegulda samērā lielus resursus, parasti tie ir Eiropas Life programmas līdzekļi. Izmaksas ir lielas, bet teritorijas, ko apsaimnieko - relatīvi mazas. Arī apsaimniekošanas veidi vēl nav pietiekami labi izpētīti - bieži ir tikai viedoklis, bet nav datu. Ir vērts meklēt jaunas metodes, kas būtu lētākas un efektīvākas un dotu iespējas apsaimniekot lielākas teritorijas, lai aizkavētu purvu platību samazināšanos,» uzskata M. Kalniņš. Pirms vairākiem gadiem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā Planču purvā pie Staiceles uzņēmums veica līdzīgu purva klajuma atjaunošanas pasākumu. Un jau nākamajā pavasarī varēja novērot zosu, rubeņu un tilbīšu, kā arī dzelteno tārtiņu skaita pieaugumu. Šobrīd tur ierīkota arī viena no LVM purva takām, no kuras apskatāma atklātā purva ainava, kāda tā bijusi pirms aizaugšanas, tad izzudusi un ar cilvēku palīdzību atkal atjaunota.

Savukārt klajumu atjaunošana Augstrozes apkārtnes purvā, ko uzņēmums sāka pagājušajā ziemā, turpināsies arī šoziem. Pašlaik atjaunoti pieci hektāri, nākamajā kārtā plānota vēl 10 ha sakopšana, bet kopējā purva platība ir 100 ha. Pakāpeniska purva klajuma atjaunošana ir svarīgs nosacījums pētniecības darbiem un dod iespēju pētīt procesus vienlaicīgi gan apsaimniekotajās, gan neapsaimniekotajās purva daļās, kā arī apsaimniekošanas veidu efektivitāti, izmantot dažādas metodes u. tml. LVM ir iesaistījušies arī citos purvu izpētes, aizsardzības un apsaimniekošanas projektos kā sadarbības partneris vai zemes īpašnieks, piemēram, Ziemeļu purvos uz Latvijas-Igaunijas robežas, aizsargājamā ainavu apvidus Ādaži purvos un citur.

Vieta pastaigām

M. Kalniņš uzsver, ka svarīgi ir ne tikai saglabāt dabas vērtības, bet arī nodrošināt to pieejamību cilvēkiem - gan dabas ainavu, spāru, tauriņu un putnu vērošanas mīļotājiem, gan ogotājiem un sēņotājiem. Vairākos LVM apsaimniekotajos purvos - Čužu purvā, Dunikas purvā, Vasenieku purvā, Tīrumnieku purvā, Planču purvā, apkārt Purezeram un Bezdibeņa ezeram - ir uzbūvētas laipas. Laipas un takas purva augiem un kukaiņiem netraucē, bet putni gan no takām mazliet atvirzās, tāpēc tās parasti tiek ierīkotas purvu malās vai nelielās to daļās, kur apmeklētāji netraucē dabas vērtībām, tomēr redz, kāda ir tipiska purva ainava.

Daudzviet ir arī skatu torņi, tie noderīgi putnu vērotājiem. Arī tad, ja nav laipas, purvi Latvijā ir droši staigājami, tikai jāņem vērā daži noteikumi. Purvā nevajag steigties. Jāiet lēnām, sajūtot, kāds ir pamats zem kājām. Sausāka un stabilāka pamatne ir tur, kur ir sfagnu ciņi, viršu un vaivariņu laukumi, priedes un sarkani sfagni. Savukārt nelielas ieplakas, koši zaļi sfagni, protams, arī lāmas un akači, ir vietas, kur jābūt uzmanīgākam. Laukumus ar atsegtu kūdru noteikti nevajag mēģināt pārskriet - kūdra var būt šķidra, pat ja no virspuses izskatās sausa, un tur var iestigt ļoti ātri. «Cilvēki ir purvos iestiguši, iespējams, kāds arī noslīcis, bet purvos noslīkušo ir stipri mazāk nekā jebkurā ezerā vai pat labiekārtotā pludmalē. Nevajag baidīties nokāpt no takas un izbaudīt, kāds tad tas purvs ir,» uzskata M. Kalniņš.

Sevišķi skaista purva ainava paveras rudenī, kad ir krāsu kontrasti no tumši sarkana līdz sulīgi zaļam, bet spilves, mazmeldri veido skaistu, zeltainu toni. Purvā var izbaudīt klusumu, un, pat ja iekliedzas kāda dzērve vai zoss, tā ir patīkama skaņa, kas rada relaksējošu noskaņu. Purvu interesenti aicināti apciemot arī ziemā. Iespējams, tad varēs nokļūt vietās, kur citādi nav iespējams tikt pārāk lielā slapjuma dēļ. Ar nosacījumu, ka tas tiešām ir kārtīgi sasalis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Purvi Latvijā

Zāļu jeb zemais purvs ir pirmā purvu attīstības pakāpe. Zāļu purviem raksturīgas dažādas grīšļu sugas, puplakši, vārnukājas u. c.
Pārejas purvs ir pārejas stadija no zemā uz augsto purvu, bet bieži ir sastopami ezeru krastmalās. Pārejas purviem raksturīgi gan grīšļi, spilves, baltmeldri, gan sfagnu sūnas.
Augstie jeb sūnu purvi ir augiem nabadzīgāki - tajos dominē sfagni, mazāk virši, vistenes un andromedas.
Vecākie purvi sākuši veidoties pirms astoņiem līdz 10 000 gadu. Parasti vecākie purvi ir lielāki un dziļāki. Latvijā viens no vecākajiem ir Teiču purvs. Par purva vecumu liecina kūdras slāņa biezums. Vecākajos purvos tas ir ap 10-12 m.
Par purva vecumu liecina arī tajos augošās priedes. Ja tās ir mazas, kroplīgas, saliektas, ar biezu zarojumu vai plakanām galotnēm, tad
2 m priedīte var būt pat 40-60 un vairāk gadu veca. Purvu apmalēs vai meliorācijas grāvju tuvumā tās ir taisnas, ar spicām galotnēm, un te 2 m garai priedei būs tikai ap 10 gadu.

Purvos dzīvo

Putni, kam nepieciešamas purva atklātās ainavas, ir dzeltenais tārtiņš (2015. gada Gada putns), lietuvainis, kuitala, purva tilbīte. Purvā sastopamas arī dzērves, lielās čakstes, krīkļi un klinšu ērgļi. Dzeltenā tārtiņa jaunākais Latvijas skaita vērtējums ir 260-460 pāru.
Kukaiņi - tipiskas, bet retas purvu sugas ir vairākas spāru sugas - ziemeļu smaragdspāre, sūnupurvu dižspāre, sīkspāre. Sūnupurvu dižspārei ir tikai 21 atradne Latvijā, bet ziemeļu smaragdspārei - 15 atradnes, parasti tieši augstajos purvos. Sīkspāre sastopama aptuveni 50 purvos - galvenokārt zemajos purvos un ezeros ar purvainiem krastiem. Biežāk sastopami ir parastais purvraibenis, mazais viršu zilenītis, purva sisenis, melnā klajumspāre.
Latvijas purvos retās augu sugas ir pundurbērzs (pēcleduslaikmeta relikts), ciņu mazmeldrs, Lēzeļa lipare; purviem raksturīgās sugas - rasenes un kreimules (kukaiņēdāji augi), dzērvenes, kasandras, andromedas.
Purva un tajā mītošo reto sugu pastāvēšana ir iespējama purviem specifisko un vienlaicīgi arī parasto sugu - sfagnu sūnu, spilvju, grīšļu - rezultātā. Šīs sugas augot un atmirstot veido kūdru un purvam specifisko skābuma un mitruma režīmu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?