Skolas direktora pienākumu izpildītājs Māris Purviņš uzsver, ka ēdnīcā piedāvātā ēdienkarte tiek regulāri saskaņota ar izglītības iestādes medicīnas māsu; bijuši arī gadījumi, ka ģimnāzijas vadība lūgusi ēdinātājiem ieviest ēdienkartē korekcijas, lai izvairītos no pārāk lielas vienveidības. M. Purviņš pozitīvi vērtē sadarbību ar ēdinātājiem (Fazer Amica), līgumu ar ēdināšanas uzņēmumu ģimnāzija slēdz uz diviem gadiem, jo īsāks sadarbības laiks neradītu ieinteresētību ēdināšanas uzņēmumam ieguldīt ģimnāzijas ēdināšanas bloka attīstībā.
Ēdienkartes jāsaskaņo
Diskusija par uztura kvalitāti skolā ir īpaši nozīmīga, jo daudziem skolas pusdienas ir galvenā ēdienreize dienā, saka uztura speciālisti. Lai nodrošinātu skolā veselīgu ēdināšanu, būtu jāsadarbojas izglītības iestādes pārstāvjiem, ēdināšanas uzņēmuma darbiniekiem un skolēnu vecākiem, tikai tā panākams, ka bērni un pusaudži ēd veselīgi, ir pārliecināts Fazer Amica rīkotājdirektors Aigars Kaugars. Uzņēmums nodrošina ēdināšanu 10 vispārizglītojošajās skolās, kā arī vairākās pirmsskolas izglītības un augstākās izglītības iestādēs. Skolēnu ēdiena gatavošanā pēc iespējas tiek izmantoti vietējie produkti, lai arī visa gada garumā Latvijas klimata dēļ tas nav iespējams.
Jau ceturto gadu visas ēdienkartes apstiprina Latvijas Diētas ārstu asociācija, stāsta A. Kaugars, «jo uzskati, kāds ēdiens ir veselīgs un kāds nav, ir ļoti atšķirīgi gan izglītības iestāžu pārstāvjiem, gan skolēnu vecākiem. Tāpēc vajadzīgs asociācijas apstiprinājums, kas ļauj mums argumentēti pamatot, ka piedāvātais ēdiens tiešām ir veselīgs».
Plānojot skolēnu ēdienkarti, jāņem vērā divi principi: pirmkārt, uztura sabalansētība - lai būtu sabalansēts olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku daudzums un tiktu ievērots vecumposmam atbilstošs kaloriju daudzums, otrkārt, daudzveidība.
Galvenā ēdienreize
«Skolu ēdināšanas uzņēmumu galvenais uzdevums būtu noteikt konkrētām bērnu vecuma grupām uztura režīmu, t. i., ēdienreižu skaitu, laiku un uztura daudzumu. Ēdienreizes jāsadala tā, lai organisms uzturvielas saņemtu tad, kad tās ir visvairāk nepieciešamas,» norādīja uzturzinātniece Marta Panke.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uzturzinātņu katedras docents Viesturs Rozenbergs uzskata, ka, organizējot pusdienas skolā, jāapzinās, ka lielākajai daļai skolēnu «šī ir galvenā dienas ēdienreize, ņemot vērā sociālekonomiskos apstākļus, kādos šodien dzīvo lielākā daļa skolēnu».
«Izdarot secinājumus no Māmiņu kluba dalībnieču teiktā, varu sacīt, ka vecāki īpaši neiesaistās skolas ēdienkartes plānošanā, jo parasti skolām ir noslēgta vienošanās ar ēdināšanas firmu par lētāko iespējamo ēdināšanas piedāvājumu,» pastāstīja Māmiņu kluba vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka. Māmiņu klubs ir piedalījies vairākās Veselības ministrijas darba grupās un diskusijās par bērnu uzturu. S. Salaka domā, ka jāpievērš uzmanība diviem būtiskiem aspektiem: «Pirmkārt, tas, ka izglītības iestāde izvēlas sadarboties ar lētāko ēdināšanas uzņēmumu, ne vienmēr nozīmē kvalitatīvāko piedāvājumu; otrkārt, ja bērniem pusdienas skolā negaršo, viņi apmierina izsalkumu, nopērkot tuvākajos veikalos našķus.» Vecāku sūdzības par sliktu ēdināšanu Māmiņu klubā izskanot reti, tas liecina, ka daudzās skolās ar to viss ir kārtībā.
Grib brīvpusdienas
Strikti noteikumi, kādam jābūt uzturam skolās, patlaban attiecas tikai uz 1. klašu skolēniem, kuri saņem valsts finansētas brīvpusdienas, norādīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Arāja. No valsts budžeta vienam skolēnam paredzēti 80 santīmi dienā, un tos piešķir neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa. No 2. klases visiem skolēniem brīvpusdienas nav paredzētas, taču attiecībā uz ēdienkarti ir daudz ieteikumu, kas mudina izglītības iestāžu virtuvēs gatavot veselīgu uzturu.
Kā jau ziņots, VM patlaban gatavo Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks uzturvērtības normas, kas skolēniem skolas pusdienās jāsaņem. Noteikumi, visticamāk, varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada.
To speciālistu vidū, kuri ikdienā sastopas ar skolēnu uztura jautājumiem, populārs ir uzskats, ka arī Latvijā visiem skolēniem no pirmās līdz devītajai klasei būtu jānodrošina brīvpusdienas - vēlams ar strikti reglamentētu ēdienkarti. Diētas ārste Lolita Neimane ir pārliecināta, ka veselīgas brīvpusdienas visiem pamatskolas skolēniem nāktu par labu veselībai un ietekmētu veselīgu ēšanas paradumu izveidošanu. «Vecākiem ļoti bieži nav laika gatavot bērniem veselīgu uzturu, un nevienā vien Latvijas ģimenē ir tāda situācija, ka vienīgā normālā ēdienreize bērnam ir pusdienas skolā,» saka L. Neimane.
Arī A. Kaugars ir pārliecināts, ka brīvpusdienu nodrošināšana visiem pamatskolas skolēniem būtu ieguvums visiem. «Ja bērni regulāri ēd siltas, veselīgas pusdienas, viņi mazāk slimo un vecākiem retāk jākavē darbs, lai paliktu mājās pie saslimušā bērna. Igaunijā, kur brīvpusdienas ir visiem skolēniem no pirmās līdz devītajai klasei, patlaban tiek plānots paplašināt brīvpusdienu saņēmēju loku, nodrošinot tās arī bērnudārzu audzēkņiem un vidusskolēniem.»