Domāju, no kura gala lai sāk... Situācija ar pedagogu atalgojumu ir stipri ielaista. Jautājumi, kas saistīti ar pedagogu atalgojumu, arī ar skolu tīklu, ar izglītības kvalitāti, bija jāsāk risināt pirms trim gadiem. Un te man jāatgādina: tas, ka liela daļa pedagogu savulaik ar «uh!» sagaidīja ministra Ķīļa reformu uzsaukumus, apliecināja, ka jau tad domājošie cilvēki sistēmā «ar muguras smadzenēm» saprata, ka tā tālāk dzīvot nevar. Cita lieta, ka uzsaukumiem nekas nesekoja, viss izčākstēja.
Kad ieviesa modeli «nauda seko skolēnam», tobrīd - 2009. gada vasarā, krīzes laikā - droši vien citādi nevarēja, un tas nesa arī labas lietas. Tomēr arī šajā gadījumā pietrūka tālākas attīstības, un mēs esam tur, kur esam. Jūs pieminējāt argumentu par finansējumu uz vienu skolēnu. Pirmkārt, runa ir par vidējo līmeni, otrkārt, vienalga veidojas absurda situācija, ka kādā novadā, t. s. mazajā skoliņā, finansējums uz vienu skolēnu ir par trešdaļu lielāks nekā lielajā pilsētā, tomēr skolotājs lielajā pilsētā saņem būtiski vairāk nekā novada mazajā skoliņā.
Pašreizējais modelis degradē izglītību kā vērtību. Piemēram, ja pamatskolā ir 30 bērnu, ja tiek veidotas apvienotas klases ar, piemēram, diviem skolēniem no septītās, trim no astotās un vienu no devītās, tad par kādiem, nezinu, laboratorijas darbiem mēs šajā gadījumā varam runāt, labi, ka viņi nepaliek analfabēti. Par to, starp citu, signalizē arī profesionālās izglītības sektors - ka pie viņiem atnāk, knapi zinot reizrēķinu... Un ir otra galējība - ka lielajās pilsētās «pirmā - sestā klase» sadaļā gadās klases ar 31, 32, pat 34 bērniem, un skolotājam nav palīga, kāds tur var būt rezultāts?
Līdz ar to nevar noliegt problēmas, un apmēram pirms pusotra gada sākās sarunas ar nozares ministriju par to, ka ir jāveido cits darba apmaksas modelis. Tas kaut kādā mērā ietvertu arī šo skolēnu skaita aspektu, jo droši vien ir jābūt atšķirībai atalgojumā skolotājam, kurš strādā ar pieciem bērniem klasē, un to, kurš strādā ar 25. Bet šai atšķirībai nevajadzētu būt trīskāršai. Atgriežoties pie teiktā - tātad ministrija sāka runāt, ka kaut kas jāmaina, jāizstrādā, bet, atklāti sakot, tā bija vairāk darbības imitācija. Reāla darbība ir sākusies pēdējā pusgada laikā, kad notiek pirmās apbrobācijas, neteiksim, ka gatavam, bet drīzāk pusgatavam modelim. Protams, ka šo jauno modeli vajag izstrādāt līdz galam, lai saprastu, cik tas ir piemērojams un cik tas maksā.
Un ko jūs, arodbiedrība, gribat redzēt šajā modelī?
Saprātīgi būtu, ja jaunais modelis nozīmētu pārēju uz pilna laika darba nedēļu. Mūsu izpratnē tā būtu 40 stundu (astoņas dienā reiz piecas dienas) nedēļa, ministrija šobrīd runā par 36 stundu nedēļu. Un par šo 40 stundu darba nedēļu skolotājs saņem pienācīgu atalgojumu. Te vienmēr ir aizķeršanās - kas ir «pienācīgs»? Ja tu lielajā skolā strādā, teiksim, 36 kontakstundas nedēļā, tad mēnesī vari nopelnīt pat 1500 eiro un vairāk. Savukārt mazajās skolās nav iespējas savākt šīs 36 kontakstundas, turklāt nav arī tās iespējas, ko dažkārt izmanto pedagogi lielajās pilsētās, sakomplektēt sev stundas vienā mācību iestādē tā, lai var pagūt strādāt vēl kādā citā mācību iestādē. Īsi sakot, nav korektas atbildes uz jautājumu, kas ir pienācīgs atalgojums. Es varētu vienīgi minēt kaut ko aptuvenu - 800-1000 eiro mēnesī par minēto pilna darba laika nedēļu.
Tad tie skolotāji, kuri saņem virs 1000 eiro, būs neapmierināti.
Jā, vienkāršu risinājumu nav. Varētu pat teikt tā: atkarībā no tā, kādu papildu naudu iedod valsts, neapmierināto skaits varētu būt lielāks vai mazāks. Bet visi apmierināti diez vai būs.
Pieņemsim, ka paliek nevis 40, bet ministrijas piedāvātais 36 stundu modelis...
... bet ar lielāku atalgojumu jebkurā gadījumā.
Jā. Vai tad uzlabotos arī izglītības kvalitāte, par kuru tik izteiksmīgi iesākām sarunu?
Domāju, ka jā. Tad skolotājam nebūtu jāskrien apkārt pa divām, trim darba vietām, viņš būtu pieejams skolēnam arī pēc stundas utt.
Bet skolu tīkla jautājumu tas vienalga neatrisina.
To var palīdzēt atrisināt tas, ka skolotājs var mācīt vairākus priekšmetus. Es pati 27 gadu garumā esmu bijusi fizikas skolotāja, bet esmu mācījusi arī matemātiku. Arī ekonomisko ģeogrāfiju.
Tad, atvainojiet, kāpēc pedagogi šo iespēju paši neizmanto?
Neaizmirstiet, ka tāda reāli pastāv kopš pagājušā gada, kad valdība 2014. gadam piešķīra apmēram pusotru miljonu eiro t. s. B programmām, kas ļauj pedagogam iegūt šo papildu kvalifikāciju. Un atsaucība bijusi liela.
Atgriežamies pie iespējamā streika. Tātad politiķi pirms vēlēšanām kaut ko apsolīja...
Te jāliek komats, jo es patiesībā nesaprotu, kurā brīdī publiskajā telpā parādījās «teksts», ka algu palielinājums par 10% ir apsolīts, sākot no 2015. gada 1. janvāra. Šo papildu naudu - 36 miljonus eiro - arodbiedrība prasīja, lai var ieviest jauno modeli, tātad no 2015. gada 1. septembra.
Tad kāpēc vispār streiks?
Tāpēc, ka Finanšu ministrija un valdība kopumā savu nostāju definē apmēram šādi: līdzšinējam modelim papildu naudu nedot, dzīvojiet, kā mākat. Ja jums ir jauns modelis, esam ar mieru dot. Un pašlaik tam ir iezīmēti trīs miljoni.
Lai gan vajag...
Ja būtu 30 miljoni, tad neapmierināto skaits, ieviešot jauno modeli, būtu neliels. Savukārt, ja runa ir par minētajiem trīs miljoniem, tad jauna modeļa ieviešanas gadījumā ienākumu kritums var būt pat pusei pedagogu. Šie trīs miljoni neko nedos. Minimālais, kas nepieciešams, - minimālais! - būtu 14-15 miljoni. Tad atalgojuma zemākais līmenis tiešām paceltos, savukārt augstākais kritiski nepazeminātos. Ja vēlamies, lai pāreja norit patiešām gludi, tad, jā, runa ir par šiem 30 miljoniem.
Labi, bet šobrīd ir novembra beigas, un, pat ja ministrija strādātu triecientempā, līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai tāpat nepagūs to modeli izstrādāt.
Par to šobrīd nav runa. Runa ir par to, lai modelis tiktu izstrādāts līdz nākamā gada maijam.
Un tad nauda tiktu atvēlēta, skatot 2015. gada budžeta grozījumus?
Jā.
Tā gan ir liela paļaušanās - ka grozījumos to izdosies dabūt cauri...
Nenoliedzu, bet kādas ir reālas alternatīvas? Respektīvi, jācīnās ir pret to, lai nesanāk tā: jaunais modelis tiek izstrādāts, pieņemsim, ka tiek atzīts par labu, tomēr tas jāievieš faktiski ar līdzšinējo finansējuma apmēru. Tad būtu, atvainojos, vāks.
Kāpēc jūs domājat, ka ministrija izstrādās jēdzīgu modeli, ja līdz šim tas nav izdarīts? Jaunā ministre vispār izskatās apmulsusi lielajā pasaulē...
Saprotu, bet man jāsaka tā: iepriekšējo ministru laikā bija skaidri redzama viņu nevēlēšanās kaut ko mainīt. Seiles kundze vismaz apliecinājusi gatavību ko mainīt.
Bet kāpēc tā ir bijis?! Ja visi saprata, ka būs ziepes?
Piemēram, Druvietes kundze deva mājienu, ka tuvojas vēlēšanas un viņai liekas nepatikšanas nav nepieciešamas.
Tātad cerat, ka jaunā modeļa izstrādei palīdzēs tas fakts, ka nu vēlēšanas ir aiz muguras un vēl dažus gadus tās nav gaidāmas?
Jā. Tas diemžēl ir būtisks faktors.