Kas īsti ir «laikmetīgā kultūra»?
Runājot Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas aspektā, šī laikmetīgā kultūra ir attiecināma uz institucionālo formātu. Šīs organizācijas nodarbojas ar tādu kultūras segmentu, kas vairāk ir saistīts ar inovāciju un eksperimentu. Piemēram, runājot par vizuālo mākslu. Tā ir māksla, kas uzdod jautājumus, provocē dažādus procesus un skatās, kas notiek pasaulē. Citviet laikmetīgā kultūra ir viens no nozīmīgākajiem kultūras aspektiem, taču Latvijā šo segmentu 90 procentos noklāj tieši nevalstiskais sektors.
Kā to skaidrot?
Tas liecina par valsts vai pašvaldības prioritātēm. Piemēram, Rīgas domei ir neskaitāmas atbalsta programmas pašdarbības kolektīviem, kas ir ļoti būtiski, bet tajā pašā laikā laikmetīgajai mākslai tāda permanenta atbalsta nav. Valsts līmenī - visi teātri, kas darbojas ar inovatīvām un eksperimentālām lietām, ir nevalstiskais sektors. Tāpat arī mākslā. Citviet pasaulē, kur nevalstiskais sektors arī ir ļoti aktīvs, šīs institūcijas saņem dotāciju ilgtermiņa attīstībai. Parasti tie ir līgumi uz trim vai pieciem gadiem. Pie mums līdz šim arī tā bija, bet nu sistēma ir kaut kā izšķīdusi.
Kādi secinājumi pēc tikšanās ar jauno kultūras ministri?
Saruna bija ļoti pragmatiska, šķiet, ka viņa mūsu argumentus ir novērtējusi. Teica, ka negrasās vērt ciet pirms dažiem gadiem dibināto atbalsta programmu kultūras NVO. Iepazīstinājām ar finansiālajiem parametriem. Valsts atbalsts veido tikai 10 procentu no kultūras NVO budžeta, taču bez šī finansējuma nav iespējams piesaistīt līdzfinansējumu.
Pēdējā laikā Kultūras ministrija daudz runā par radošām industrijām un pelnošu kultūru. Kā uz šī fona izskatās kultūras NVO?
2010. gada beigās atvērām atbalsta programmu radošām iniciatīvām Brigāde. Iniciatīvas projektu pieteicējiem bija jāpierāda, ka viņu idejas ir ilgtspējīgas, sociāli aktīvas un spēs uzlabot pilsētvidi. Finansiālu atbalstu saņēma 11 organizāciju ar nosacījumu, ka tām jāiesāk ar mazu biznesiņu un jādarbojas. Liels prieks, ka visas 11 joprojām ir dzīvas. Esmu runājusi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta programmu radošajām industrijām. Problēma ir tā, ka tas tiek likts vienā katlā ar industriju atbalsta programmu. Ir jābūt tādam gada apgrozījumam, lai tu vispār varētu pretendēt uz kaut kādu atbalstu! Šī sistēma vienkārši «izmet» ārā visu radošo sektoru. Pat apvienojot visas pēdējos gados uzplaukušo radošo kvartāliņu iniciatīvas, nebūtu iespējams pierādīt, ka tur ir kāds apgrozījums. Absurdi, ka visur tiek runāts par atbalstu radošām industrijām, tomēr atbalsts īsti nav sasniedzams. Radošās industrijas nekad nebūs ražotājas. Būtu jāliek liels uzsvars uz nelielo iniciatīvu atbalstu. Jā, lielu peļņu tās nekad nenesīs, bet uzlabos vidi un piedāvās jaunu pieredzi.