Sarunu rezultāti vēl nav apkopoti, tomēr pēc noskaņojuma jūtams, ka RB pārstāvji mainījuši komunikācijas stilu un kļuvuši pielaidīgāki. Arī sarunas noritējušas padziļinātākā formā, proti, ar iedzīvotājiem pārrunājot problēmas arī individuāli. Atceroties pirmās kārtas prezentāciju, kurā RB pārstāvji nebija kautrējušies izcelt, viņuprāt, smieklīgākos iedzīvotāju jautājumus, nākas secināt, ka izaugsme tomēr ir notikusi. Abos virzienos.
Sarunā ar Dienu RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis teic, ka šoreiz tikšanās ar iedzīvotājiem bijušas mierīgākas un krietni konstruktīvākas. «Starp pirmo un otro apspriešanu ir darbs sešu mēnešu garumā. Tās bija individuālās sarunas ar iedzīvotājiem, darbs ar pašvaldību darba grupām. Un tas bija ne tikai skaidrojušais, bet arī plānošanas darbs,» skaidro N. Balgalis.
Rail Baltica eksperti šajā laikā meklējuši risinājumus, lai daudz maz apmierinātu visu pašvaldību iebildumus. «Informētības līmenis, skaidrība par jautājumiem - tas viss kopā faktiski noveda pie tā, ka mēs spējām šo otro apspriešanu veikt daudz konstruktīvāk un runāt tiešāk,» secina RB pārstāvis un piebilst, ka cilvēki arī labāk sākuši izprast projekta nozīmi.
Iziets uz daudziem kompromisiem, kas nav licis būtiski mainīt trases novietojumu, tomēr zināmas korekcijas veiktas, piemēram, tagad Torņakalnā Rīgā jaunā versija paredz tuneli novietot zem esošajām dzelzceļa sliedēm. Kompromisi atrasti arī citur. Piemēram, lai Zemgalē neskartu īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemi, trase pārvietota par pārsimt metriem, līdzīgi darīts arī, lai maksimāli izvairītos no mājsaimniecību skaršanas.
Tagad galvenie problēmjautājumi saistīti ar atsavināšanas procesu. Rīgas centrālajam posmam tas tiek plānots 2017. gadā, pārējai Latvijai - gadu vēlāk. N. Balgalis atturas konkrēti runāt par kompensācijām. «Šeit ir divas lietas - tirgus vai aizvietošanas vērtība un vienošanās starp valsti un konkrēto īpašnieku. Tāpēc par summām mēs nekādā veidā nevaram runāt,» teic N. Balgalis. Tomēr ne visas pašvaldības ir mierā ar pieejamām alternatīvām. Piemēram, Bauskas pašvaldības deputāti jau paziņojuši, ka neapstiprinās piedāvāto trašu novietojumu Bauskas novadā. Aģentūra LETA ziņo, ka domē notikusi ārkārtas sēde, kurā nolemts valsts augstākajām amatpersonām sagatavot oficiālu vēstuli ar iebildumiem.
Arī Rīgā iedzīvotāji vēl joprojām ar bažām raugās uz projekta attīstību. Šeit lielākais satraukums ir saistībā ar projekta ietekmi uz daudzdzīvokļu namiem. Satraukti ir arī uzņēmēji, kuri apspriedē pauda neziņu, kādas būs kompensācijas par to, ja būs jāpārtrauc uzņēmuma darbība. Sējas novadā satraukumu pauž pati pašvaldība, jo apspriešanas laikā noskaidrots, ka tai īpašumi tiks atņemti bez atlīdzības. Turpretī Mārupe, kas gada sākumā skaļi iebilda pret plānoto trasi, tagad reaģē krietni mierīgāk. Ir izstrādāta jauna trases alternatīva, kurā ir iekļauts veids, kā apiet Vētras ciemu un tuvināt trasi Rīgas apvedceļam.
Diena jau rakstīja, ka RB projekta pirmajā kārtā Latvija saņēmusi 238 miljonus eiro lielu Eiropas Savienības finansējumu. Tos paredzēts ieguldīt posma izbūvei no Rīgas Centrālstacijas līdz lidostai.