Attiecības starp mācītāju Edaldži un policijas priekšnieku tikai pasliktinājās, kad kļuva skaidrs, ka Ansons joprojām uzskata Džordžu par varbūtēju vainīgo, kaut tēvs apgalvoja, ka bieži bijis kopā ar dēlu, kad vēstules pabāztas zem ārdurvīm. Vienā no tām mācītājs bija nosaukts par «elles bastardu», kura «pretīgās miesas joprojām apgāna zemi».
1895. gada decembrī pēkšņi vairs nepienāca ne vēstules, ne viltus pasūtījumi. Edaldži ģimenes dzīve atgriezās puslīdz normālās sliedēs. Džordžs iestājās Juridiskajā fakultātē Birmingemā, pabeidza to ar izcilību un pēc līguma praktizējās kādā tās pašas pilsētas advokātu firmā. 1898. gadā pēc pēdējiem eksāmeniem Birmingemas Juristu apvienība piešķīra viņam otrās pakāpes apbalvojumu un bronzas medaļu, un viņš uzsāka patstāvīgu praksi, atverot mazu biroju Birmingemā, bet katru dienu ar vilcienu joprojām braukāja uz Greitvairliju.
Pēc četriem gadiem viņš nonāca finanšu grūtībās pa lielākajai daļai sava naivuma un lētticības dēļ. Viņš bija piekritis dot galvojumu draugam juristam Džonam Viljamam Filipsam, kurš tika apvainots klientu līdzekļu izšķērdēšanā. Diemžēl Filipss slepus nozuda. Lai pildītu saistības, Edaldži aizņēmās naudu no augļotājiem par milzīgiem procentiem un sāka spekulēt biržā. Lai nenonāktu līdz bankrotam, kas izbeigtu viņa jurista karjeru, viņš izmisumā vērsās ar palīdzības lūgumiem pie dažādiem ievērojamiem tās puses cilvēkiem - šis fakts viņam atriebās, kad par katru cenu vajadzēja pierādīt savu nevainojamo reputāciju.
1904. gadā no februāra līdz augustam kā Greitvairlijā, tā arī tās apkārtnē parādījās daudzi neizprotami zirgu un citu mājlopu sakropļošanas gadījumi. Bija sakroļoti sešpadsmit dzīvnieki, ar asu instrumentu uzšķēržot tiem vēderus un ļaujot noasiņot līdz nāvei. Vienlaikus policijā sāka pienākt fiktīvu personu parakstītas vēstules ar apgalvojumiem, ka tas esot kādas bandas darbs. Kā viens no bandas locekļiem tika minēts «Edaldži, tas jurists». Īsts satraukums oficiālajās aprindās sākās pēc tam, kad pienāca vēstule ar brīdinājumu, ka banda «drīz sākšot ķerties pie mazām meitenēm» un līdz martam «apstrādāšot divdesmit skuķus tāpat kā iepriekš zirgus».
Kad 18. augusta rītā dubļainajā raktuvju pļavas teritorijā netālu no mācītājmājas tika atrasts raktuvju ponijs ar pāršķeltu vēderu, ieradās policija pārbaudīt Džordža drēbes. Viņi paņēma līdzi kārbiņu ar četrām žiletēm, pāri dubļainu zābaku un mitrus svārkus (iepriekšējā vakarā bija stipri lijis), uz kuriem it kā atrastas zirga spalvas. Mācītājs Edaldži apzvērēja, ka dēls iepriekšējā naktī nav pametis māju - abi gulēja vienā istabā -, bet policisti to neņēma vērā. Tajā pašā dienā Džordžs Edaldži savā Birmingemas birojā tika arestēts un ievietots cietumā.
Pratināšanas laikā Edaldži kategoriski noliedza jebkādu saistību ar dzīvnieku kropļošanu.
(Turpinājums 24. jūlija numurā)