Skaidri un gaiši jāatzīst, ka aiz Ivetas Grigules platās muguras palikuši daudzi citi censoņi. Arī žurnālisti bijuši pavirši un krāvuši lasītājam priekšā to, ko ātri un viegli pagatavot, nemeklējot pēc oriģinālākām priekšvēlēšanu riesta ākstībām.
Šis robs steidzami jāaizplombē. Pacelsim nost Grigules kundes milzonīgo ēnu! Stumsim saulītē arī citus, kuri no sakarīgiem speciālistiem un ekspertiem nu pārvēršas izspūrušu zvirbuļu pulciņā, kam, protams, par visu ir savs PAREIZAIS VIEDOKLIS.
Šoreiz par vienu no nepelnīti aizmirstajiem.
Vīrs, kam izdevies apbrīnojami ilgi noturēties publiskajā apritē - ekonomists Uldis Osis. Nu jau kādu brīdi varam vērot viņa bildi sociālajos tīklos. Pieredzējušais ekonomists izvēlējies tādu padomju laika restorāna zāles pārziņa vizuālo tēlu - ar nedaudz iebuktētu baltu taurentiņu. Nebūtu jau daudz ko nerrot Oša kungu, ja tik vien kā taurentiņā vaina. Tomēr no mūsējiem, no konsultantiem. Laiku pa laikam nāca klajā ar gana sakarīgiem makroekonomikas pārspriedumiem, klusu darbojās ekonomistu apvienībā-1912…
Nelaime, kā ar daudziem, sākas priekšvēlēšanu periodā. Kā zināms, aplūkojamais kungs nu pieslēdzies jaundibinātajai Latvijas Attīstības partijai un ilgi domājis - kā varētu būt noderīgs vēl bez tradicionālā ekonomikas eksperta statusa. Un izdomājis.
Oša kungam ir savs konts sociālajā tīklā Twitter. Un te sākas interesantākais. Šis informācijas avots pēdējos mēnešos piedzīvojis savdabīgas pārvērtības. Ja pirms ilgāka laika varējām aplūkot domugraudus par ekonomikas un finanšu lietām, tad pēdējos mēnešos interešu loks ir makten dažādojies. Lūk, Uldis Osis mums apgaismo Ukrainas vēsturi. Rau, jauna ziņa par izglītības nepareizībām Latvijā. Tālāk par popmūziku un veselību. Parādās pat bikla TV raidījumu kritika (piemēram, Dombura studija). Tad atkal bažas par korupcijas riskiem un, protams, kā jau īstam puikam - militārās lietas. Piemēram, par to, ka tie NATO papildu kuģi un lidmašīnas Baltijas reģionā nav nekāds drošības garants. Pēc kāda brīža savukārt, ka NATO ir tas īstais drošības garants. Arvienvārdsakot - universālais kareivis.
Un kur tad vēl ārkārtīgi oriģinālie slēdzieni - tas ir nožēlojami, nedrīkst tūļāties, nebūsim naivi, jābeidz runāt aplinkus, beidzot kaut kas jādara…
Protams, nav pareizi no konteksta izraut atsevišķus vārdus un tad gavilējot nēsāt apkārt - redz, ko viņš atkal sarakstījis. Jāskata viss kopumā. Un kopums ir tāds, ka… nu kā lai pasaka… ja universālā Oša kunga pārdomas interpretētu krāsās, tad sanāktu viens liels pelēks plikums. Vienmuļi, paredzami un garlaicīgi. Piedodiet, ar dažiem zaļiem cinīšiem - tur, kur skarti ekonomiski notikumi.
Kāds vienkāršs, teiksim, Andris Bērziņš, sociālajā tīklā publicē savus notikumus - uzsniga sniegs, nokusa sniegs, aizgāju uz veikalu, sāpēja galva… nekā interesanta, bet neko arī negaidām. Lai raksta vien cilvēks…
Bet, ja šādi jārīkojas ilggadējam un labi zināmam ekonomikas ekspertam, tad nevilšus rodas doma - kas ar viņu noticis. Mulsuma brīdis. Atbilde, šķiet, rodama vēl vienā, Bundžasprāt, labākajā Oša kunga sentencē par savu Latvijas Attīstības partiju un tās pīlāriem, proti - «Ir cilvēki, kas nāk no LNO un pat NLO. Viņi traki izceļas uz to fona, kuri nāk no vakardienas un aizvakardienas».
Tā ir gan. «Traki» jau gribētos būt tajā NLO vai vismaz LNO līmenī. Pagaidām nesokas. Tomēr cerību nedrīkstam zaudēt.