Ir gadījumi, ka skolēnam jāpavada pat pusgads mājās, gaidot septembri, lai atkārtoti mācītos attiecīgajā klasē. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, Rīgā mācās 21 skolēns, Jūrmalā divi, Jēkabpilī četri, bet Jelgavā 10 skolēnu, kuri atgriezušies no ārzemēm. Statistikas par citām pilsētām un kopējo šādu bērnu skaitu ministrijai nav, jo skolu pienākumos nav šādu informāciju norādīt. Tomēr ir plānots no nākamā mācību gada to ieviest.
Jāgaida līdz septembrim
Ieva ar dēlu no Zviedrijas Latvijā atgriezās mācību gada vidū. Zviedrijā puika jau bija sācis iet pirmajā klasē. Pēc atgriešanās mājās nekavējoties tika meklēta jauna skola, kur varētu turpināt mācības, tomēr neveiksmīgi - zēnam jāgaida līdz septembrim, lai atkārtoti sāktu mācīties 1. klasē. Jaunajā skolā tika izvērtētas skolēna zināšanas un secināts, ka zēna prasmes nav atbilstošas, lai varētu turpināt mācības. Šobrīd ģimenei ir divas iespējas - meklēt pašiem privātskolotāju un pa vasaru apgūt nepieciešamo vielu, lai septembrī sāktu iet 2. klasē, vai atkārtoti astoņu gadu vecumā sākt mācīties 1. klasē. Ieva gan atzīst, ka drīzāk tas būs 2. variants, jo ir grūti atrast kādu iestādi, kur bērnus gatavotu skolai. Tādas ir, bet grupas jau ir nokomplektētas un mācību process iet uz beigām.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča Dienai norādīja, ka šajā gadījumā skolas rīcība neatbilst normatīvajiem aktiem. Skolai obligāti viena semestra ilgumā ir jānodrošina atbalsta pasākumi skolēnam. Tās var būt konsultācijas un papildu nodarbības tajos priekšmetos, kuros bērna zināšanas ir nepietiekamas. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente un Ogres 1. vidusskolas direktore Ineta Tamane norādīja, ka skolas direktors nevar, piemēram, martā pateikt skolēnam, lai trīs mēnešus nemācās, bet nāk septembrī. To neatļauj likums.
Pāris klašu atpakaļ
Pārsteigumu vecākiem var sagādāt arī situācija, ka bērnam Latvijā mācības jāturpina pāris klašu atpakaļ. Par šādu situāciju stāsta I. Tamane, kā piemēru minot nesenu gadījumu, kad vecāki skolēnu virzīja uz 4. klasi, bet pēc komisijas vērtējuma zēna zināšanas nebija pietiekamas, un puikam bija jāsāk atkārtoti mācīties 2. klasē. «Kad bērni atgriežas Latvijā, ir jāveic viņu zināšanu novērtēšana, lai mēs ievietotu skolēnu pēc iespējas precīzāk tajā klasē, kurā viņš var veiksmīgi mācības turpināt,» sacīja skolas direktore. Tas, ka skolēns atgriežas šeit, nenozīmē, ka viņš varēs mācīties tajā pašā klasē, kurā ir mācījies ārvalstīs, skaidroja I. Juhņēviča. Tā kā izglītības sistēmas pasaulē ir ļoti dažādas, ir grūti nodrošināt pielīdzināšanu katras valsts izglītībai. Citur bērni skolā sāk mācīties pat četru vai piecu gadu vecumā.
Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane pastāstīja, ka viņas praksē gadījumi, kad skolēns atgriežas Latvijā, ir veiksmīgi atrisināti. Nodrošinot papildu konsultācijas un citus atbalsta pasākumus, divu mēnešu laikā bērns var pilnībā integrēties. Ar šiem bērniem strādā psihologs, logopēds, arī skolotāja palīgs un paši skolotāji. Piemēram, latviešu valoda notiek sešas stundas nedēļā, bet uz divām stundām, kad tiek rakstīti diktāti un patstāvīgie darbi, bērnu izņem no klases, un ar viņu strādā cits skolotājs. Tajā laikā bērnam lēnāk un pamatīgāk skaidro mācību vielu. Tomēr skolas direktore norāda, ka katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, jo vienam bērnam var būt nepieciešamas papildu stundas latviešu valodā, bet citam vispārīgi atbalsta pasākumi. Arī I. Tamane norādīja, ka bērniem sākumskolas posmā lielākās problēmas parasti ir ar latviešu valodu un lasīšanu, tāpēc darbs vairāk ir latviešu valodas skolotājam, kuram tiek iedotas papildu stundas.
Problēmas risinājums
Gadījumos, ja vecāki saskaras ar problēmām, vispirms tās jārisina, sadarbojoties ar pedagogiem un izglītības iestādes administrāciju. IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā referente Ilze Stengrevica Dienai atzīmēja, ka faktiski katram pedagogam valsts finansē konsultācijas attiecīgajā mācību priekšmetā. Tādējādi papildu mācību atbalsts var tikt sniegts arī šo konsultāciju laikā. Vecākiem ir iespēja vērsties arī pie pašvaldībām un IKVD. Pamatizglītības ieguve Latvijā ir obligāts pienākums, un neviens bērns nedrīkst palikt ārpus izglītības sistēmas, sacīja I. Stengrevica. Pērn un šogad gan nav saņemts neviens iesniegums par problēmām, kas radušās, bērniem atgriežoties no ārvalstīm Latvijas skolās, bet ir saņemti atsevišķi skolu direktoru lūgumi sniegt skaidrojumu par papildu atbalsta pasākumiem un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.
I. Stīpniece Dienai pastāstīja, ka reemigrācijas plānā, kuru patlaban izstrādā Ekonomikas ministrija, paredzēts pārskatīt atbalsta pasākumus, kas pašlaik tiek īstenoti skolās, un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat iecerēts izstrādāt mācību un metodiskos līdzekļus diasporas bērniem latviešu valodas apguvei un izstrādāt un izplatīt informatīvus materiālus, kas vecākiem un skolēniem, arī ārvalstīs dzīvojošajiem, palīdzētu orientēties Latvijas izglītības sistēmā. Tas tiks darīts, lai vecāki neuzskatītu par šķērsli dažādās izglītības sistēmas, domājot, vai atgriezties Latvijā.