Draugi, luterāņu mācītāji, A. Lēvaldam atraduši advokātu, viņi netic, ka A.Lēvalds būtu vainīgs. Advokāts Juris Močuļskis kategoriski noliedz pret A. Lēvaldu izvirzītās aizdomas, uzskatot, ka mācītāju cenšas iegāzt «kāda no ganāmpulka avīm». Ar šo avi viņš domā konkrētu personu - arī šajā lietā aizturēto Bērnu slimnīcas sargu Oskaru Štameru (57), mācītāja paziņu, kurš regulāri viņu apciemojis. A. Lēvalds esot uzzinājis par O. Štamera seksuālajām attiecībām ar nepilngadīgajiem, taču to ļoti nosodījis, licis izbeigt, un 2009. gada pavasarī esot centies informēt policiju, apgalvo advokāts.
Tiesa, policija jau par deviņām epizodēm, kurās figurē O. Štamers un A. Lēvalds, uzskatot, ka tās ir pierādītas, materiālus nosūtījušas uz prokuratūru. Pēc sākotnējās informācijas, cietušie nākuši no nelabvēlīgām ģimenēm, daļai bija garīga rakstura traucējumi, vīrieši viņus piedzirdījuši vai uzpirkuši, piemēram, ar mobilajiem telefoniem, priekšapmaksas sarunu kartēm. Vēl vienlaikus aizturēts arī trešais - kāds iepriekš tiesāts 36 gadus vecs bezdarbnieks, tiesa, viņa lieta izdalīta atsevišķi. A. Lēvalds advokātam esot uzsvēris, ka šo cilvēku nepazīstot.
Dedzināja grāmatas
Bērnību Agris Lēvalds pavadīja Saldū Cieceres internātpamatskolā, viņš auga bez vecākiem. Jau pamatskolā Agris samulsinājis savu klases audzinātāju, atklājot viņai, ka ļoti vēlas kļūt par mācītāju, atceras Kārlis Maks, Cieceres internātpamatskolas direktors. Viņš par Agri vien saka - «puika kā jau puika - gudrs, attīstīts». Sākot mācības Kuldīgas 2. vidusskolā, Agris sāka dzīvot pie savas tantes Margas Kuldīgas novadā, Kurmāles pagastā.
Viņa vidusskolas klasesbiedrene Antra atminas, ka Agris atšķīries ar to, ka bijis ticīgs - «viņš nebaidījās ne no kā, iestājās pret komunistiem, mājās viņam pat skolas laikā bija kratīšana». Klasesbiedrs Guntars piebilst: «Agris parasti sēdēja pirmajā solā, aktīvi iesaistījās diskusijās ar skolotājiem.» Tomēr arī citāds, bijis vienpatis. Lai arī meitenes Agri neesot interesējušas, viņam paticis dot viņām padomus attiecībās un pamācīt.
1986. gadā ordinēts par katoļu mācītāju, A.Lēvalds kalpojis daudzās draudzēs Kurzemē, pēdējā bija Aizputē. 2004. gada martā viņš izsaukts pie Liepājas un Kurzemes bīskapa Vilhelma Lapeļa, kurš pateicis: «Par tevi ir nelabas ziņas.»
Medijiem V. Lapelis nesen teica, ka A. Lēvalds smagi pārkāpis Dieva baušļus. «Padzīšana» ļoti mainīja A. Lēvalda dzīvi, viņš daudziem žēlojies par lielām naudas grūtībām. Bijušajām draudzes loceklēm viņš pat lūdzis sūtīt burciņas ar siltu ēdienu. Kad pirms dažiem gadiem nomira tante Marga, A. Lēvalds mantoja pusi viņas mājas - nelielu baltu ķieģeļu namiņu.
Sākumā A. Lēvalds centies nedaudz piepelnīties ar tulkojumiem, tad sācis Rīgā strādāt par stāvlaukuma sargu. Ik pēc nedēļas, divām atgriezās mājās Kurmālē.
Dzirdēja sāpju kliedzienu
Sākumā lauku namiņā A. Lēvalds dzīvojis diezgan mierīgi, taču kaimiņi drīz pamanīja, ka pie viņa brauc arvien vairāk mašīnu. «Mašīnas bija daudz, reizēm divas trīs vienlaikus. Kādreiz arī mūsu sētā brauca iekšā, bija arī ar tonētiem stikliem,» atceras kaimiņiene Mārīte.
Vienreiz viņa pamanījusi, ka pie A. Lēvalda mājām mašīnā aizmugurējā sēdeklī sēž nepilngadīgi puikas. Taču visvairāk viņai sirdī iedūrusies epizode pirms pāris gadiem, kad dzirdējusi no A. Lēvalda mājas puses bērna kliedzienu. Tas izklausījies pēc sāpju kliedziena, viņa pat izskrējusi no mājas. «Bija piebraukusi mašīna. Tas bērns no tālienes izskatījās mazs - mazāks par desmit gadiem. Šausmīgi kliedza un skrēja, un viens lielais skrēja pakaļ. Bet tas nebija Agris, jo viņu es pēc auguma būtu pazinusi,» atceras Mārīte.
Puika no A. Lēvalda mājām skrējis prom pa ceļu. Kaimiņiene Ilona savukārt manījusi, ka pie A. Lēvalda braukuši divi jaunieši ar riteni. «Pēc auguma jau varēja pateikt, ka viņi nav pilngadīgi,» viņa atceras.
Aptuveni 14 gadus vecu pusaudzi A. Lēvalda mājās 2008. gada nogalē redzējis arī viņa klasesbiedrs Uģis. Viņš iebraucis pie mācītāja aizdot viņam desmit latus, kā A. Lēvalds bija lūdzis. Kad Uģis devis naudu, A. Lēvalds uzreiz to sniedzis zēnam, abi vēl klusi sačukstējušies. Mācītājs vēlāk skaidrojis, ka nauda bijusi vajadzīga puikam mājupceļam, tā kā viņš nedzīvo Kuldīgā.
A. Lēvaldu draugi un paziņas arī raksturo kā ļoti nepraktisku, viņš algojis puišus saimnieciskiem darbiem. Viens no palīgiem, kuldīdznieks Jānis (vārds mainīts; 21), kuram mācītājs maksājis «simbolisku naudu» par darbu, saka: «Lielākoties piekritu strādāt, jo viņš man apsolīja atdāvināt traktoru.»
Kad A. Lēvalds solīto nepildīja, Jānis palīgā vairs nav nācis. Jānis arī atminas, ka viņš pamanījis mācītājā it kā homoseksuālas tieksmes, jo viņš centies pieskarties puiša rokām un kājām. Kad devis Jānim naudu, pasniedzis to maigi, ar glāstiem, reiz pat aicinājis nākt dzīvot pie sevis. Jānim palīdzēt darbos dažkārt nācis kāds puisis no kursa. Kad mācītājs palūdzis kursabiedram «parādīt kājiņas», kursabiedrs mācītājam piesolījis «pa muti».
Dators kā ēdiens
Kurmāles viesu nama dārzniece Sidija savukārt atceras - A. Lēvalds nereti nācis uz viesu namu, teju caurām dienām sēdējis pie datora. «Kā ēst viņam datoru vajadzēja. Man vēl nezin kāpēc mācīja - ja tu gribi, lai neviens neuzzina, ko tu datorā dari, parādīšu, kā var izdzēst,» viņa atceras. A. Lēvalds stāstījis, ka viņš strādājot - tulkojot. Ja kāds ienācis, viņš ļoti satrūcies. Reiz viņš sadusmojies uz nama darbiniecēm - atradis kādā interneta lapā viesu nama saimnieces fotoattēlu, apvilcis viņai apkārt melnu riņķi un noņirdzis: «Nu viņa ir mirusi». Pēc šī gadījuma A.Lēvaldam nācās ierīkot savā mājā internetu.
Kaimiņiene Ilga atceras - reiz A. Lēvalds stāstījis par draugu, kurš «ņemas ar puišeļiem». «Viņš teica - tie fedofīļi, fedofīļi! Un ka tam draugam būšot sūdi un viņš nonākšot cietumā. Bet kurš tad tagad ir cietumā?» noplāta rokas Ilga. Dzīvojot Kurmālē, A.Lēvalds nemaz neesot atgādinājis mācītāju, bieži bijis dusmīgs, neiecietīgs, lamājies «mātes vārdiem».
2009. gada februārī A. Lēvalds konvertējās luterāņu ticībā un sāka kalpot Daugavpils katedrālē un dzīvot Daugavpilī. Kāda viņa bijušās - Alsungas - draudzes locekle Dienai stāsta, ka viņš bijis ļoti apmierināts ar algu, taču kalpošanu tur uztvēris tikai kā darbu - lūgties viņš gājis uz katoļu baznīcu.
Meklēja ar policiju
Tiesa, arī pērn A. Lēvalds dažas reizes viesojies Kurmāles pagastā. Tobrīd jau tur dzīvoja jaunais saimnieks, kurš iegādājās otru pusi mājas. A.Lēvaldu viņš dzīvē esot redzējis vien pāris reižu - pērn kopā ar kādu aptuveni 40 gadus vecu vīrieti, citkārt ar katoļu mācītāju Andreju Mediņu.
Garāžā pie A.Lēvalda mājas ilgāku laiku viņa paziņa Oskars Štamers turējis savu mašīnu - melnu Rover. Pēc mašīnas viņš pērn rudenī, iespējams, oktobrī ieradies viens. «Viņš paņēma savu automašīnu. Iedeva man pudeli alkohola, un bija projām,» stāsta jaunais saimnieks. Pērn novembrī O. Štameru aizturēja policija Rīgā, Pārdaugavā viņa dzīves vietā. Tas notika mēnesi pēc tam, kad policijai kāds bērnu nams ziņoja, ka kāds no audzēkņiem, iespējams, seksuāli izmantots. Ar to arī sākās izmeklēšana.
A.Lēvaldu aizturēja piecus mēnešus vēlāk. Par mācītāja pēkšņo pazušanu noraizējies bija Daugavpils luterāņu draudzes vecākais loceklis Jānis, par to viņš ziņoja Daugavpils policijai. Policija uzsāka meklēšanu, pat centās noteikt viņa atrašanās vietu, izsekojot mobilā tālruņa signālam, stāsta Jānis. Atklājās, ka mobilais tālrunis atrodas Rīgā, Čiekurkalna rajonā. Tā bija mācītāja pagaidu aizturēšanas vieta. A. Lēvalds tagad atrodas apcietinājumā, drošības līdzekli varēs pārsūdzēt pēc diviem mēnešiem. Tomēr policijai vēl ir arī aizdomas, ka aizturētajiem varētu pievienoties vēl kāds.