Rēzeknieši pieļauj, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās par vēlētāju balsīm nopietni cīnīties varētu latvisks SC atzars, kura veidošanu saista ar vienu no saskaņiešu līderiem - Rēzeknē dzīvojošo Jāni Urbanoviču.
Vieno latgaliskais
Par SC Rēzeknē 2009. gada pašvaldību vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā trešā daļa no visiem vēlēšanu dalībniekiem, un rezultātā SC domē ieguva deviņas deputātu vietas no 13 (divus mandātus ieguva Vienota Rēzekne, bet pa vienam - Tautas partija (TP) un Sociāldemokrātiskā partija SDP). Labējie spēki nespēja vienoties, lai iegūtu respektējamu vietu skaitu, atzīst bijusī Rēzeknes domes deputāte no Jaunā laika (JL) saraksta Maija Muceniece.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs, bijušais vairāku Saeimu deputāts Aleksandrs Bartaševičs (SC), kurš Latvijas mērogā izpelnījies kritiku ar izteikumiem par krievu valodas lietošanas plašāku ieviešanu, savu pārliecību skaidro ar to, ka domei jārunā iedzīvotājiem saprotamā valodā - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Rēzeknē ir gandrīz vienāds latviešu un krievu skaits - attiecīgi 46,97% un 46,49%. Tomēr 91,5% Rēzeknes iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi. Multikulturālismu apliecina pat skats pa domes logiem - ielas vienā pusē slejas pareizticīgo, otrā - katoļu dievnams.
«Rēzeknē nenostrādātu sauklis - nacionāls latviskums. Labējiem spēkiem jāspēj piesaistīt cittautiešu balsis,» atzīst Reformu partijas (RP) izpilddirektors Ivo Valdovskis. Rēzeknieši noraida iespēju, ka populārs varētu kļūt krievu nacionālismu popularizējošs politiskais spēks. Lai arī kādas problēmas piedēvētu Rēzeknei, nacionālu konfliktu pilsētā gan neesot. «Mēs visi jūtamies kā latgalieši, tas vieno,» uzsver SIA Austrumlatvijas koncertzāle valdes locekle Diāna Zirniņa.
Konkurenti nepiesakās
Radikāla ekonomiskās Rēzeknes dzīves uzlabošana A. Bartaševiča partijai SC vairāk nekā trijos darba gados nav izdevusies - bezdarbs rūk ļoti lēni, investori par ienākšanu Rēzeknē necīnās, mazais un vidējais bizness nav attīstījies. Tomēr mēra ietekmi un popularitāti pilsētā atzīst pat SC politiskie oponenti. Iemesls gan saistīts ar to, ka uz Rēzeknes politiskās dzīves skatuves nav parādījies A. Bartaševiča konkurents. Sāncenši varētu būt gan bijušais mērs un pašreizējais deputāts Juris Guntis Vjakse (TP), gan bijušais deputāts, pašreizējais Rēzeknes gaļas kombināta (RGK) padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, kas domē pārstāvēja Jauno laiku, bet gan viens, gan otrs apgalvo, ka nākamajās vēlēšanās nekandidēs.
Pēdējā laikā atpazīstamību pilsētā ieguvis RGK valdes priekšsēdētājs Vladimirs Jegorčenko, jo viņa vadītais uzņēmums ir viens no vērienīgākajiem privātā sektora darba devējiem un iegādāties uzņēmuma produkciju rēzekniešiem šķiet savas pilsētas patriotisma apliecinājums, turklāt uzņēmuma popularitāti vairojusi arī šoruden saņemtā Efektīvas pārvaldības gada balva. Bet arī V. Jegorčenko uzsver, «pašvaldība dzīvo savā realitātē, uzņēmums - savā», un politiskas ambīcijas nepauž.
Pavīd opozīcija
Lojalitāte valdošajam SC tiek piedēvēta pilsētas laikrakstam Rēzeknes Vēstis (RV). Uz to norāda arī Latgales TV žurnāliste un literāte Anna Rancāne, gan piebilstot, ka RV «pašreizējo mēru kritizē». «Katrai domei ir problēmas, šī nav izņēmums,» skaidro RV redaktore Māra Nizinska un pamato: «No lielajiem būvniecības projektiem tikai radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs pabeigts un Zilupes ielas rekonstrukcija, viss cits vēl procesā.»
Ielu rekonstrukcija, jaunās, multifunkcionālās koncertzāles būvniecība, radošo pakalpojumu centrs - tie ir projekti, ko A. Bartaševičs un SC cer nest kā priekšvēlēšanu karogu un pierādījumu saviem sasniegumiem.
Tomēr tieši vērienīgie būvprojekti ļauj mēram veltīt arī kritiku. Rēzeknieši iegaumējuši: A. Bartaševičs lepojas ar projektiem, kuru īstenošanu aizsāka iepriekšējā dome, bet SC pirms vēlēšanām neatbalstīja, taču vēlāk īstenoja.
Mēra kritiķi gan izteikuši pieņēmumus, ka A. Bartaševičs pēc nonākšanas amatā atbalstījis dažādu būvprojektu īstenošanu, lai viņa radiniekiem piederošā būvniecības firma SIA Latgalija, ko vada A. Bartaševiča brālis Mihails, varētu iegūt lauvas tiesu pašvaldības pasūtījumu. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) apstiprina, ka šoruden Latgalija uzvarējusi konkursā par bērnu atpūtas zonas rekonstrukciju Rēzeknes Kultūras un atpūtas parkā, bet šīs firmas uzvaru teju vai visos Rēzeknes domes izsludinātajos konkursos IUB dati nepierāda - uzvarētāju vidū ir gan Rīgas, gan citi Rēzeknes būvuzņēmumi. «Lai uzvarētu pašvaldības konkursos, ir tikai viens kritērijs - zemāka cena, kas to piedāvā, tas uzvar,» apgalvo Latgalijas valdes priekšsēdētājs Mihails Bartaševičs.
Nevar būt advokāts
Tiek pieļauts, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās ietekmīgs varētu kļūt latvisks SC atzars, kura veidošanu saista ar saskaņieti Jāni Urbanoviču. Viņš gan iespējamās domstarpības ar Rēzeknes domē valdošajiem SC deputātiem komentē rūdīta politiķa diplomātiskumā: «Rēzeknē saskaņieši daudz ieguva, bet 2013. gadā redzēsim, vai viņi iegūto uzticību spēs attaisnot. Priekšvēlēšanu finiša taisnē es vairs nevaru būt advokāts.» Konfliktu ar Rēzeknes mēru J. Urbanovičs neatzīst.
Varu SC varētu atņemt spēcīga latviskā partija, kas spētu pretendēt uz Rēzeknes latviešu balsīm, ja vien latviskie spēki būtu mācījušies no iepriekšējo vēlēšanu kļūdām un apvienotos. Gan RP, gan Vienotības pārstāvji apliecina, ka ar atsevišķu sarakstu nestartēs un patlaban ir sarunu fāzē ar citiem politiskajiem spēkiem, tomēr piedāvājums vēlētājiem vēl nav gatavs. Un nav arī spēcīga, Rēzeknē pazīstama līdera.