Foruma iniciators Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas vadītājs un Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks _Dienai_ pauda pārliecību, ka valdība tomēr atradīs naudu mūzikas skolu turpmākai pastāvēšanai. Paši nozares pārstāvji ir gatavi meklēt iespējas samazināt izmaksas, veikt izglītības satura un formas revīziju.
Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) vēstulē forumam piektdien solījis, ka ministrija uzstās uz astoņu miljonu latu piešķiršanu 2010.gada budžetā, lai varētu saglabāt 145 pašvaldību mākslas un mūzikas skolas. «Nevajadzētu ļaut dominēt viedoklim, ka kultūrizglītība var pagaidīt, kamēr mēs atrisinām, piemēram, problēmas slimnīcu nozarē. Šāds pretnostatījums ir kļūdains un pilnīgi nepieņemams. Astoņi miljoni, protams, ir liela nauda, taču valdībai būs jāsaprot, ka runa ir gandrīz par 25 tūkstošiem bērnu, kas pašvaldību skolās mācās mūziku un mākslu. Mēs vienkārši nedrīkstam ļaut šai krīzei iznīcināt vienu no Latvijas lielākajām bagātībām - pasaules mērogā unikālu kultūrizglītības sistēmu, bez kuras nav iedomājama Latvijas nacionālā valsts un mūsu nākotne modernā pasaulē,» ministrs paudis forumam nosūtītajā vēstījumā.
«Daudz neceram uz Kultūras ministriju, kas ar saviem paziņojumiem skrien iepakaļ, taču ceru, ka aptumsums, kas bija valdībā un sabiedrībā, beigsies. Turpināsim, kamēr izcīnīsim līdzekļus gan nākamajam gadam, gan arī trūkstošo šim gadam» Dienai apņēmīgi pauda A.Broks. Šim gadam pietrūkst 1 910 397 latu, bet nepieciešamais finansējums mūzikas un mākslas pedagogu algām 2010.gadā lēsts 11,9 miljonu latu. Rezolūcija ar daudzu, arī starptautiski atzītu mūziķu parakstiem (viņu vidū vijolniece Rasma Lielmane, pianisti Arturs Ozoliņš un Armands Ābols, komponisti Imants Ramiņš un Lolita Ritmane), aicina apzināties radošās industrijas, to skaitā mūzikas nozari, kā Latvijas bagātību un iekļaut valsts prioritāro nozaru sarakstā.