Skeptiska pret šāda veida vēršanos pret Irānas režīmu ir Krievija, kurai ar Teherānu ir nozīmīgas ekonomiskās saites. Tās Maskava izmanto kā sviru, lai regulētu divpusējās attiecības ar ASV.
Atmazgājot naudu
Pirms dažām nedēļām ANO paspārnē esošā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) nāca klajā ar līdz šim spēcīgākajām liecībām, ka Irāna reāli ir veikusi darbības, lai izstrādātu kodolieročus.
IAEA ziņojumā teikts, ka Teherāna ir «veikusi darbības eksplozīvas kodolierīces izstrādāšanai». Starp darbībām ir kodolgalviņas datormodelēšana, sprāgstvielu izmēģināšana lielā metāla kamerā un pētījumi, kā apgādāt ar kodolgalviņu vidēja darbības rādiusa raķetes.
Irāna noraidīja ietekmīgās organizācijas ziņojumu un jau kā ierastu skaitāmpantiņu izplatīja paziņojumu, ka tās kodolprogramma kalpo tikai un vienīgi civiliem mērķiem, galvenokārt - lai ražotu elektrību un apmierinātu valsts augošo pieprasījumu pēc enerģijas.
ASV un Francija jau pēc pirmās izskanējušās informācijas par Irānas iespējamiem kodolizmēģinājumiem pauda apņemšanos darīt visu, lai ANO Drošības padomē panāktu jaunas sankcijas pret Teherānu. Tas neizdevās, jo pret to iestājās Krievija un Ķīna, kurām kā Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm ir veto tiesības.
Nepanākušas ANO sankciju pastiprināšanu, rietumvalstis cita pēc citas paziņoja par individuālu rīcību. ASV informēja par bažām, ka Irānā tiek veikta apjomīga naudas atmazgāšana. «Viss Irānas banku sektors, ieskaitot Centrālo banku, ir drauds valdībām un finanšu institūcijām, kuras veic darījumus ar Irānas bankām,» teikts ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojumā. Vašingtona arī ievietojusi melnajā sarakstā 11 uzņēmumus, kas tiek saistīti ar palīdzības sniegšanu Irānas kodolprogrammas attīstīšanā, vēsta Reuters.
Kanāda aizliedza eksportēt uz Irānu jebkādu aprīkojumu, kas saistīts ar naftas un gāzes ieguvi, bet visām Lielbritānijas finanšu iestādēm bija jāpārtrauc darījumi ar Irānas bankām. Savukārt Francija iesaldēja Irānas Centrālās bankas aktīvus un pārtrauca Irānas naftas importu, raksta BBC.
Krievu intereses
Kopš 2006. gada ANO ir pieņēmusi četras sankciju paketes pret Irānu. Negribīgi, bet vienmēr tās ir atbalstījusi arī Krievija. Tomēr šoreiz Maskava iestājās pret. «Mēs uzskatām, ka sankcijas pret Irānu ir sevi izsmēlušas,» pagājušajā nedēļā paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Krievija stingri nosodīja šonedēļ pret Irānu piemērotās sankcijas. «Krievija noraida šādus eksteritoriālus pasākumus kā nepieņemamus un starptautiskajiem likumiem neatbilstošus,» teikts Krievijas ārlietu resora paziņojumā. «Šāda rīcība nopietni sarežģī mēģinājumus veidot konstruktīvu dialogu ar Teherānu.»
Analītiķi uzskata, ka Maskava kritizē vēršanos pret Teherānu, jo tai ir noslēgti daudzmiljardu līgumi ar Irānu. Piemēram, šogad krievi nodeva ekspluatācijā Irānas pirmo atomelektrostaciju. Irānas kārti Maskava arī varot izspēlēt sarunās ar amerikāņiem par iecerēto Eiropas pretraķešu aizsardzības vairogu, ko krievi redz kā draudu sev.