(Plānots, ka grozījumi Civillikumā stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau paziņojusi, ka aicinās Valsts prezidentu grozījumus Civillikumā neizsludināt. Red. piezīme.)
Grozījumu pamatuzdevums ir noteikt stingrus ierobežojumus līgumsodu piemērošanai, lai aizstāvētu aizņēmējus pret kreditoru netaisnu iedzīvošanos uz astronomisku līgumsodu rēķina. Tomēr pašlaik izskatās, ka, glābjot vienu šauru patērētāju grupu, mēs iesoļosim otrā galējībā, aizmirstot, ka grozījumi attieksies uz pilnīgi visiem līgumiem, kas tiks slēgti Latvijā - ne tikai nebanku kreditētāju tirgū.
Grozījumos noteikts, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu, respektīvi, atkārtotu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstajā laikā, respektīvi, termiņā, varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Jāuzsver, ka pieņemtie grozījumi ļoti būtiski sašaurinās iespēju dažādu līgumu noslēdzējiem aizsargāt savas intereses gadījumos, kad līgumsods tiek piemērots saistībai, kas nav maksājuma saistība, piemēram, dažādu pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu izpildei.
Latvijas uzņēmējdarbības vidē, slēdzot līgumus, tiek plaši izmantoti līgumsodi, jo tie atvieglo darbu visām līguma izpildē iesaistītajām pusēm, paredzot konkrētu līgumsodu par konkrētiem līguma pārkāpumiem. Turklāt ierasts, ka vienīgi līgumslēdzēju ziņā ir noteikt līgumsoda apmēru attiecīgi katrai konkrētajai situācijai. Protams, nevar nepiekrist apgalvojumam, ka līgumsodam ir jābūt samērīgam.
Saeimas pieņemtie grozījumi Civillikumā rada izmaiņas, kas nenoliedzami ļaus sakārtot nebanku kreditētāju tirgu, taču var radīt virkni problēmu citās jomās, jo šie grozījumi attieksies uz krietni plašāku auditoriju - proti, visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi.
Pašlaik nav saprotams, kāpēc uz vienu specifisku patērētāju grupu attiecināmas izmaiņas jāievieš tieši Civillikumā, kas nosaka visu Latvijā slēgto līgumu pamatprincipus. Likumprojekta virzības gaitā arī nav pilnvērtīgi izvērtēts tas, ka jaunās normas skars visas civiltiesiskās attiecības, tostarp būvniecības nozari, nomas attiecības, piegādes līgumus un vēl virkni komercdarījumu, kur abi līgumslēdzēji ir komersanti, kas apdomīgi iesaistās darījumos un kuru mērķis ir attīstīt biznesu un gūt peļņu.
Grozījumi liecina, ka faktiski būs jāreorganizē visa līgumu slēgšanas prakse Latvijā. Risinājums šai situācijai būtu precīzāk definēt, ka jaunie grozījumi attiecas uz konkrētu nozari, vai arī iekļaut tos citā likumā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Jāsecina, ka kārtējo reizi likumdevējs priekšvēlēšanu noskaņās vēlas darīt labus darbus, nepadomājot par to sekām, kas skars visu valsti, ne tikai ātro kredītu ņēmējus, kā intereses tagad mēģināts aizstāvēt ar grozījumiem Civillikumā.
*Zvērināta advokāte, Red partnere