R. Ķīlis norādīja, ka darbs Izglītības ministrijā ir milzu slodze, tāpēc šobrīd veselības problēmu dēļ nevar strādāt ar 200% slodzi, kā tas esot nepieciešams šajā nozarē. Viņš arī atklāja, ka kopš stāšanās amatā ir bijis slimnīcā četras reizes - divās no tām būdams tuvu infarktam. «Tomēr vēlos būt pārliecināts, ka ministrijās darbs turpināsies iesāktā virzienā un valstij nepieciešamas reformas nepaliks novārtā. Brīdī, kad būšu par to drošs, esmu gatavs šo amatu nodot tālāk,» sacīja R. Ķīlis. Paredzēts, ka viņš iesniegs demisijas rakstu tad, kad koalīcijas partneri apstiprinās, ka Izglītības un zinātnes ministrija paliks RP pārraudzībā.
R. Ķīļa demisijas gadījumā kā nākamo ministra amata kandidātu RP virzīs Vjačeslavu Dombrovski, kas ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēks. Viņš par savām trim galvenajām prioritātēm izglītības un zinātnes ministra amatā nosaucis skolotāju motivācijas programmu, profesionālo izglītību pēc Vācijas parauga un sadarbību ar darba tirgu, kā arī augstākās izglītības kvalitātes celšanu sadarbībā ar izglītības reformu memoranda partneriem. Vjačeslavs Dombrovskis LETA uzsvēra, ka reformas izglītības jomā ir viena no galvenajām partijas priekšvēlēšanu programmas sastāvdaļām, līdz ar to ir ļoti svarīgi nodrošināt pēctecību šajā jomā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs Dienai atzina, ka šobrīd ir svarīgi ātri vienoties par jauno ministru, lai iesāktais darbs neapstātos. Viņš norādīja, ka darbs nevar apstāties ne pie skolotāju motivācijas programmas izstrādes, ne pie jaunā memoranda par reformu īstenošanu augstākajā izglītībā un zinātnē. E. Grigorjevs arī atzīmēja, ka 8. maijā bija plānota LIZDA tikšanās ar R. Ķīli, pēc kuras tiktu lemts par ministra demisijas pieprasīšanu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pieļauj, ka jau šajā ceturtdienā Saeima varētu lemt par Vjačeslavu Dombrovska apstiprināšanu izglītības un zinātnes ministra amatā, Dienai atklāja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke. Viņš arī norādīja, ka premjers atzinīgi vērtē RP lēmumu virzīt Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam, jo esot svarīgi, lai izglītības un zinātnes ministra amatā atrodas cilvēks, kurš spēj strādāt un īstenot iesāktās reformas. RP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Demiters atzīmēja, ka cer no koalīcijas partneriem sagaidīt atbalstu RP nākamajam ministra kandidātam.
Par R. Ķīļa demisiju tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Sēdes laikā tika nodrošināta telefonkonference ar pašu ministru, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes, līdz ar to viņš pats nevarēja ierasties.
Jāatgādina, ka Valda Dombrovska vadītajā valdībā R. Ķīlis jau ir trešais ministrs, kurš izvēlas savu amatu atstāt. Iepriekš šādu izvēli izdarījuši arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Ķīlis izglītības un zinātnes ministra amatā ir kopš 2011. gada 25. oktobra. Tomēr veselības problēmu dēļ ministrs darbā nav bijis ilgāk par mēnesi.