PLL līderis uzskata, ka, agresīvāk cīnoties pret ēnu ekonomiku, var gūt ap 60 miljonus latu - četras reizes vairāk naudas, nekā paredzēts nākamā gada budžetā. Jāpiebilst, ka starptautiskajiem aizdevējiem ir iebildumi jau pret pašlaik valdības budžetā paredzēto summu - 15 miljoniem latu -, ko 2011. gadā iecerēts gūt no pelēkās ekonomikas.
Reformas valsts pārvaldē, pēc A. Šķēles domām, nevar aprobežoties tikai ar Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apvienošanu. Ministriju skaits nākamgad būtu jāmazina no 14 līdz astoņām, uzskata PLL līderis. PLL piedāvās arī reformas vispārējā izglītībā, finansējumu pedagogu algām nododot pašvaldībām. Tiesa, šī reforma fiskālu efektu nedotu, atzina A. Šķēle.
Pēc viņa teiktā, otrajam lasījumam tiks iesniegti citi priekšlikumi. A. Šķēle uzskata, ka valdības piedāvātais budžets ir vājš, tomēr tas «ir zināms», un ir svarīgi, lai tas tiktu pieņemts laikus. «Nekavēsim [budžeta virzību] ar destruktīvu rīcību.»
Savukārt lielākās opozīcijas partijas Saskaņas centrs (SC) līderis Jānis Urbanovičs Dienas viesistabā neminēja nevienu priekšlikumu, ko varētu iesniegt nākamā gada budžeta konsolidācijai. Viņš kritizēja valdību gan par to, ka joprojām nav «atklātas visas kārtis» saistībā ar budžetu, gan arī par to, ka valdība budžeta konsolidēšanai «izvēlējusies vieglāko ceļu», paaugstinot nodokļus.
Pretēji A. Šķēles paustajam viedoklim J. Urbanovičs uzskata, ka budžeta deficīts nākamgad var būt lielāks par valdības pašreiz iecerētajiem 5,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), proti, 12% no IK. «Ko dos tie 5,5%, ja pēdējie uzņēmēji aizbrauks vai vienkārši vairs nemaksās nodokļus,» sacīja J. Urbanovičs. SC piedāvājums ir tik ļoti nesavilkt jostu, bet iet citu ceļu - lata vērtību pret eiro pazemināt par 15%.
Diena jau ziņoja, ka nākamā gada budžetu iecerēts konsolidēt par 290 miljoniem latu.