Lai pārbaudītu, vai tiešām lielisks rūgušpiens izdodas no jebkura piena, kādu rītu devos uz tuvējo lielveikalu, kur iegādājos pienu pēc kritērijiem - ražots Latvijā, pasterizēts, tauku saturs ne augstāks par 2,5%. Plauktos atradu astoņas šādas piena pakas, kuru saturs Dienas virtuvē tika pārliets svaigi izmazgātās burkās, kam tika uzskrūvēts vāks un atstāts uz pāris dienām. Pēc 60 stundām atverot burkas un veicot improvizētu degustāciju, rezultāti bija vairāk nekā pārsteidzoši, kas lika pārliecināties - piens ir visnotaļ smalka matērija, kurā mītošo baktēriju darbību var ietekmēt visdažādākie apstākļi, to skaitā temperatūra, gaisa mitrums un citi. Jo kā gan citādi izskaidrot to, ka piens, kas mājas apstākļos pārtop par gardu rūgušpienu, citā vietā turēts, kļūst vienkārši rūgts. Taču bija arī pārsteigumi, kas kopumā droši ļauj teikt - Latvijas piena ražotāji piedāvā tiešām augstvērtīgus produktus, tikai, lai tos saraudzētu, jāievēro vairāki noteikumi.
Atrast brīvprātīgos degustācijai redakcijā nebija viegli - cits uzturā rūgušpienu nelieto, cits atteicās, paskatoties uz noslāņotā piena bālganajām sūkalām un dažā burkā pat skaidri atšķiramiem recekļiem. Sevi uz žurnālistikas altāra ziedot visbeidzot bija gatavi Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs, ārzemju ziņu redaktors Juris Tihonovs, Latvijas ziņu redaktore Vikija Valdmane un eksperimenta iniciatore žurnāliste Džeina Tamuļeviča. Apbruņojušies ar plastmasas karotītēm un ūdens glāzēm, varonīgi nogaršojām visus rūgušpienus un precīzi fiksējām novērojumus. Degustatoru grupa vienbalsīgi par labāko atzina rūgušpienu, kas saraudzēts no Rasas 2% pakas, - svaiga garša un smarža, patīkama konsistence, visbeidzot, «rūgušpiens kā rūgušpiens», atzina degustētāji. Lazdonas 2,5% piens pēc garšotāju viedokļa arī tika atzīts par gana labu - maigs un trekns, tas sastāvējies virspusē izveidoja pat tādu kā saldā krējuma slānīti. No Elpas 2,5% piena sanākušais rūgušpiens vismaz vizuāli neraisīja vēlmi to pagaršot, taču, nosmeļot virspusē sastāvējušos kārtu, izrādījās, ka tas ir visblīvākais, kā to raksturoja V. Valdmane: «Laukos ar šitādu salātus taisa.» Pārējiem potenciālajiem rūgušpieniem tik labs raksturojums tomēr nepienācās - kā jau iepriekš prognozējām, piens Lāse nepiedzīvoja faktiski nekādas izmaiņas, arī Limbažu pienā, vismaz pēc garšas, nebija sajūtama rūgšanas procesu klātbūtne. Valmieras un Talsu piens pārvērtās bezgaršīgos kunkuļos ar skāņu smaku, savukārt Daugavas piens izskatījās un smaržoja labi, taču bija kļuvis nebaudāmi rūgts. Uzklausot rezultātus, žurnāla Dienas Ēdieni galvenā redaktore Solvita Smiļģe no pašas pieredzes piebilda - rūgušpiens var kļūt rūgts, ja rūgšanas procesa laikā tas piedzīvojis straujas temperatūras maiņas, vai tas ir noticis Dienas virtuvē, pierādījumu nav.
Lai noskaidrotu, kāpēc tik dažādas pārmaiņas piedzīvo vienādos apstākļos turēti piena produkti, Dienas Sabiedrības ziņu nodaļa devās pie pārtikas tehnoloģijas ekspertiem. Pasterizēts piens nav piemērots klasiskā rūgušpiena iegūšanai, sarunas sākumā uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne profesore Inga Ciproviča. «Pasterizācijas procesā neizbēgami iet bojā baktērijas, kas var ierosināt piena sarūgšanu,» skaidro I. Ciproviča. To, ka dažādi piena veidi, turēti vienādos apstākļos - aizvākotās burkās, istabas temperatūrā -, pārtapa pēc konsistences un garšas atšķirīgos produktos, profesore skaidro ar to, ka «pasterizācijas procesā jau dažādas baktērijas var arī izdzīvot», jo var būt izvēlēti atšķirīgi pasterizācijas tehnoloģiskie nosacījumi. «No veselības drošības viedokļa es neieteiktu raudzēt rūgušpienā arī nepasterizētu lauku pienu,» saka I. Ciproviča un piebilst, ka pasterizācijas process attīra pienu no dažādiem cilvēka veselību, iespējams, apdraudošiem mikroorganismiem.
Arī piena nozares pazinējs uzņēmuma Tukuma piens pārstāvis Armands Artihovičs faktu, ka raudzēšanas rezultātā dažādi piena veidi uzvedas atšķirīgi, skaidro ar pasterizēšanas procesā, iespējams, izvēlētu nevienādu temperatūru. «Teorētiski varētu pieļaut, ka pienam, no kura iegūts kaut kas līdzīgs rūgušpienam, pasterizācijas gaitā bijusi zemāka temperatūra, bet tam, kas pat nelīdzinās rūgušpienam, - augstāka,» pieļauj piena un piena produktu ražošanas uzņēmuma pārstāvis.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve, pārtikas tehnoloģijas pārzinātāja Una Statkus stāsta, ka viņai nācies atbildēt uz patērētāju jautājumiem par to, kāpēc veikalā pirktu pienu nevar saraudzēt rūgušpienā. Patērētājam šķiet, ka viņš kaut kā apkrāpts, ja reiz no veikala piena nesanāk tāds rūgušpiens, kāds palicis atmiņā no laukos pavadītās bērnības, kad govs piens, atstāts siltumā uz pāris dienām, pārtapa rūgušpienā, bet patiesībā - viss ir kārtībā, pasterizēts piens nav saraudzējams rūgušpienā, apgalvo U. Statkus. «Pasterizācijas temperatūru piena ražotājs var izvēlēties brīvi, bet tiek ievērots princips, jo zemāka temperatūra, jo ilgāks pasterizēšanas laiks. Ieteicamā, bet ne obligātā pasterizēšanas temperatūra ir 72-76 grādi pēc Celsija, pasterizēšanas laiks - 15-20 sekundes,» izklāsta PVD pārstāve. Viņa, tāpat kā Inga Ciproviča, uzsver, ka veikalā pirkta pasterizēta piena raudzēšana rūgušpienā var būt aizraujošs piena izpētes process, tomēr lietošanai uzturā vēlams iegādāties veikalā gatavus skābpiena produktus. Piena nozares eksperti atzīst, ka pēdējo gadu laikā rūgušpiena klāsts Latvijas veikalos sarucis, atkāpjoties par labu citiem, patērētāju vidū šobrīd populārākiem, skābpiena produktiem.