Kopš 23.oktobrī stājās spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas ierobežo no trešajām valstīm Latvijā ievedamo cigarešu skaitu līdz 40 un arī citas akcīzes preces ļauj ievest tikai reizi diennaktī, samazinājies personu skaits, kas robežu šķērso kājām, taču automašīnu rindas nav būtiski sarukušas.
Šo tendenci apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikāciju daļa - būtiski samazinās legāli ienesto un ievesto tabakas izstrādājumu daudzums Latvijas Republikā no trešajām valstīm, proti, robežu vairs nešķērso personas, kas līdz šim dienā 3-4 reizes gāja pāri robežai, ievedot (ienesot) katrā reizē atļauto apjomu cigarešu. Krievijā tās ir lētākas, taču ir pieauguši centieni ievest valstī cigaretes slēpti - pat konfekšu kastēs, auzu pārslās un maizes klaipos. Kopš 23.oktobra ir izņemti 1398 bloki cigarešu un līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai aizturētas četras automašīnas, ar kurām slēpti centās ievest Latvijā cigaretes.
Cigarešu tūrisms sarucis
Vientuļi ir pirmais atjaunotais robežkontroles punkts Latvijā, taču robežsargi te joprojām strādā niecīgā vagoniņā. Te robežu šķērso tikai vieglais autotransports un gājēji, smago automašīnu plūsma pēc Krievijas puses iniciatīvas tika pārtraukta 2001.gadā. Kā stāsta robežkontroles punkta priekšnieks robežsardzes kapteinis Valērijs Vorobjovs, pirmajās divās dienās pēc 23.oktobra automašīnu rinda bijusi pavisam maza, taču ne uz ilgu laiku. Tomēr samazinājies ir tā saucamo staigātāju skaits, jo agrāk uz Vientuļu robežkontroles punktu gluži kā tūrisma braucienā traukušies gan vietējie iedzīvotāji, gan pilni mikroautobusi ar alūksniešiem, valmieriešiem un cēsniekiem. Pārsvarā tie ir bijuši nepilsoņi, kuriem nav vajadzīgas vīzas robežas šķērsošanai, diennakts laikā viņi paspējuši izstaigāt Krievijas robežu vairākas reizes turp un atpakaļ. Kā smejas V.Vorobjovs, nereti šie kājāmgājēji Krievijas pusē alkoholu gan sapirkušies līdznešanai, gan salietojušies uz vietas tiktāl, ka, atpakaļ nākot, traucējuši robežsargu darbu ar savu neadekvāto uzvedību.
Laiku īsina adot
Balvu tirgū cigarešu pārdevējus neredz, uzrunātie krata galvu, tikai padzīvojis vīrs, kas tirgojas ar dažādiem krāmiem, vienu baltkrievu cigarešu bloku man sola pārdot vēl par veco cenu - 60 santīmiem par paciņu. «Tagad šī šefte neatmaksājas, bīstami, vīza dārga, ienākumu maz. Man pašam vienu reizi šķērsot robežu ir tā, kā zaudēt vienu dzīves gadu, nepatīk, ka uz tevi skatās kā uz noziedznieku.» Dienas aptaujātie gaidītāji pie Vientuļu robežpunkta tomēr visi kā viens apgalvo, ka vairāku stundu gaidīšana atmaksājoties ar uzviju, pat ja iepērk preces tikai pašu patēriņam. Arī tagad pēc ieviestajiem ierobežojumiem rindas neesot mazinājušās. Balvu iedzīvotāja Irina, stāvot rindā, jau pāri pusei noadījusi zilu īszeķi, viņa pāri robežai dodas kādas divas reizes nedēļā, lai nopirktu dīzeļdegvielu. «Šodien vēl nekas, ir dienas, kad pa 14 stundām uz vienu pusi stāvam. Pagājušo reizi vienu zeķi noadīju, stāvot rindā. Braucieni atmaksājas, jo man vajag degvielu, esmu invalīde, bieži jābraukā pie ārstiem Rēzeknē, Rīgā.» Irina ir bezdarbniece, agrāk strādājusi veikalā Balvos, tagad zaudējusi darbu štatu samazināšanas dēļ.
Balvenietis Jānis īsina laiku, lasot grāmatu. «Cik bieži vajag, tik arī braukāju. Rēķini, kā gribi, savi 15 lati no viena brauciena tiek ietaupīti. Paņem benzīnu, cukuru, lai arī tam cena daudz neatšķiras, taču manta labāka, tās pašas cigaretes. Es jau netirgoju, nu ja kāds kaimiņš paprasa, tad izpalīdzu. Vīza uz gadu maksā 100 latu, plus mašīnas apdrošināšana 30 latu, paša apdrošināšana 11 latu. Dārgi? Bet pa gadu atmaksājas.» Kā spriež Jānis, vienīgais trūkums esot tas, ka ilgi jāgaida, bet gar ceļu neesot tualešu un atkritumu urnu, ēdamais, protams, pašiem jāņem līdzi. Gar mašīnām ņaudēdams skraida labi barots kaķis, savu reizi ievācot nodevas no gaidītājiem.
Ne jau no labas dzīves
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (LPP/LC) nenoliedz, ka daudziem pierobežas iedzīvotājiem šāda došanās pāri robežai ir vienīgā iztika, jo Viļakas novadā bez darba oficiāli ir ceturtā daļa iedzīvotāju. «Cilvēki izmanto cenu starpību un mēģina kaut kā uzturēt savas ģimenes. Nekāds jau tur vieglais darbs nav, it sevišķi Krievijas pusē, jo jebkurš brauciens var beigties ar arestu un daudzām pārbaudēm, kaut vai uz aizdomu pamata. Cilvēki to dara tāpēc, ka neredz citu iespēju.» S.Maksimovs gan uzskata, ka degvielas iepirkšana Krievijā uzņēmējiem un zemnieku saimniecību īpašniekiem nemaz neesot finansiāli izdevīga, turklāt ir šaubas par tās kvalitāti. Tāpēc novada dome ir atradusi firmu, kas esot ar mieru atkal uzbūvēt Viļakā degvielas uzpildes staciju (DUS), jo iepriekšējā DUS beigusi darbu pirms pāris gadiem. Ar cukuru un cigaretēm esot citādi - Krievijā un Baltkrievijā ražotajam cukuram kvalitāte ir labāka, bet starpība starp cigarešu cenu Krievijā un Latvijā esot pārāk kārdinoša. «Jo būs dārgākas cigaretes Latvijā, jo būs lielāks kārdinājums atvest. Kamēr Krievija nepaaugstinās akcīzes nodokli cigaretēm, tikmēr jau nekas nemainīsies. Arī šie grozījumi likumā par akcīzes nodokli varbūt ierobežoja kādus 300 staigātājus, lai novērstu konkurenci tiem, kuri šo kontrabandas biznesu veic pavisam citos apjomos.»