«Kā NAP2020 ietekmējis nelielu lauku uzņēmēju Jāņa un Annas Bērziņu, galdniecības un tūristu mītnes īpašnieku, dzīvi? Kas laikposmā starp 2012 un 2020. gadu ir mainījies Vārkavas novadā?
Jānis un Anna mīl savas mājas ar jauko skatu uz ezeru, bet no tā paēdis nebūsi. Tāpēc abi, izvērtējot dažādas iespējas un apzinoties savas prasmes, izdarījuši izvēli par labu mazās uzņēmējdarbības veidošanai. Abas govis un aramzemi viņi ir pārdevuši tāpat kā visi tuvējie kaimiņi, un nu to apstrādā vienīgā šai pusē palikusī, toties pārsteidzoši izaugusī zemnieku saimniecība.
Kopš tā laika viņu ienākumi ir auguši. Beidzot Jānis varēja atrast un par valsts naudu apmācīt piecus strādniekus un paplašināt savu galdniecību, lai saražotu unikāla dizaina produktus. Lielākas elektrojaudas pieslēgumu saņēma ātri, valsts finansēja šos papildu izdevumus. Šobrīd galdniecībai ir liels pasūtījums ekomēbeļu izgatavošanai. Dzimst daudz mazuļu, tāpēc vietējā skola atkal ir atvērta un bērnudārzā aicinātas talkā jaunas audzinātājas. Netālajā pilsētā, tai attīstot industriālo ražošanu, ir uzbūvētas jaunas rūpnīcas un palielinājies darba vietu skaits. Nu arī Latvijā profesionālās izglītības skolās iegūtās praktiskās un pielietojamās zināšanas tiek augstu novērtētas, un arvien vairāk jauniešu vēlas apgūt profesiju, kas nekādā veidā neierobežo to iespējas turpmāk mācīties augstās skolās.
Pagastā uzlabotie ceļi ir kvalitatīvi un ātrgaitas internets jaudīgs. Tas Annas tūrisma biznesam jūtami nācis par labu, pagarinot atpūtnieku sezonu. Nu viesu mājā vietas tiek rezervētas elektroniski (tūrisma rezervēšanas sistēmas Anna itin viegli apguva kursos). Viesu nams iekļāvies vietējās sadarbības tūrisma projektā Lauku labumi Tavam skaistumam! Kopā ar citiem apkārtnes saimniekiem bālos pilsētniekus i pabaro, i izguldina, i izsviedrē un vēl izlustē. Nācās gan krietni nopūlēties, kamēr daudzi latviski ietiepīgie un neticīgie viensētnieki, projekta dalībnieki, vienojās par sadarbību. Bet nu rezultāts visus ir pārliecinājis, cik tas ir izdevīgi. Tagad jau tiek domāts par klientu piesaisti no citām valstīm, lai paplašinātu tirgu un gūtu lielāku peļņu. Tālu nav jāmeklē - tepat kaimiņvalstu pierobežas reģionos daudz atpūsties kārotāju.
Nav kauns no ārzemniekiem par Rīgu - tik plaukstoša Eiropas līmeņa pilsēta ir mūsu galvaspilsēta. Pašvaldības centrs gan nav vairs vietējā ciemā, bet daudz svarīgāk, ka visi būtiskākie pakalpojumi ir pieejami, visu atļauju saņemšana un atskaišu iesniegšana notiek elektroniski un tās sagatavo atbildīgie dienesti pāris nedēļās, Jānim un Annai tikai jāapstiprina to pareizība.
Lielākie prieki Jānim un Annai ir par to, ka meita Liene ar ģimeni pēc 14 Francijā nodzīvotiem gadiem atgriežas Latvijā un plāno atvērt savu restorānu. Liene Francijā apprecējusies ar inženieri, kurš nu arī varēs atrast darbu tuvējā pilsētā. Mazmeitiņas gan dainas skaita ar vieglu franču akcentu, taču Jānim un Annai būs liels prieks viņām mācīt skaisto latgaliešu valodu un vest uz tautas deju studiju. Tur ar prieku danci vest mācīsies arī jaunākā, jo atrašanās ratiņkrēslā vairs nav ne fizisks, ne psiholoģisks ierobežojums.
Jāņa un Annas pase gan rāda, ka pensijas gadi nav aiz kalniem. Bet dzīve tik interesanta, ka prāts uz garlaicīgu bezdarbību nemaz nenesas. Savai veselībai viņi ieraduši sekot, un nekas sarežģīts jau tas nav - ik pa laikam pieteikties ģimenes ārsta apmeklējumam, elektroniski nosūtot jaunākos veselības datus, un no rītiem veikt dažus vingrojumus ar aukstu dušu noslēgumā. Tādu ainu varam turpināt vēl ilgi. Gribas ticēt, ka tā nav fantāzija, bet ticama mūsu zemes cilvēku nākotne.»