Erbilā drošāk nekā Bagdādē
Mūsu uzņēmēji pabija gan Irākas ziemeļos, Kurdistānas galvaspilsētā Erbilā, gan valsts galvaspilsētā Bagdādē. Kopējie secinājumi pēc vizītes visiem ir līdzīgi - Erbilā ir droši. Turklāt tur jau likti pamati infrastruktūras attīstībai un sadarbībai ir lielāks potenciāls nekā Bagdādē. Savukārt Irākas galvaspilsētā situācija drošības ziņā ir nestabilāka, kara gados faktiski visa infrastruktūra ir izpostīta un daudzu nozaru attīstība jāsāk no nulles.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols stāsta, ka no 12 uzņēmējiem, kas viesojās Erbilā, uz Bagdādi bija gatavi doties tikai trīs. «Kurdistāna ir droša, ar šo reģionu mums jau ir sadarbība. Bagdāde ir pilnīgi cits stāsts. Tur pašnāvnieki uzspridzinājās arī mūsu vizītes laikā. Līdz ar to attiecībā uz mūsu uzņēmēju iespējām darboties šajā pilsētā esmu pozitīvi piesardzīgs tieši drošības apsvērumu dēļ,» izklāsta A. Ozols.
Ārlietu ministrijas (ĀM) cilvēkus, kuri gatavojas doties uz Irāku, aicina ņemt vērā, ka «drošības situācija valstī joprojām ir nestabila un saglabājas augsts terorisma draudu līmenis. Līdz ar to ĀM iesaka Latvijas valstspiederīgajiem bez īpašas nepieciešamības neapmeklēt Irāku, izņemot Ziemeļirākas Kurdistānas reģionu, kur drošības situācija ir stabilāka. Pēdējā gada laikā teroristu uzbrukumu skaits ir palielinājies, un pastāv nopietni cilvēku nolaupīšanas draudi. Ja pretēji ĀM ieteikumam esat nolēmuši ceļot uz pārējiem Irākas reģioniem, iesakām nolīgt profesionālu apsardzes firmu, kas parūpēsies par nepieciešamajiem drošības pasākumiem».
Uzņēmēju delegācijas vadītājs, ĀM Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Brēmanis gan norāda, ka tūristu, kas ceļo «uz savu roku», drošība ir viena lieta, bet uzņēmēju, kas valstī ierodas vai nu pēc amatpersonu, vai sadarbības partneru uzaicinājuma, situācija ir atšķirīga. «Esmu vairākus gadus dzīvojis Afganistānā, un jāteic, ka, salīdzinot ar šo valsti, Irākā situācija ir daudz drošāka un stabilāka. Uz Irāku mūsu uzņēmējiem ir viegli aizlidot caur Stambulu, iekšējie reisi ir ērti pieejami, arī viesnīcas ir labā līmenī. Turklāt, braucot uz Erbilu, Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama vīza. Kurdistānā vispār kopējā drošības situācija vērtējama kā laba. Taču arī Bagdāde mani patīkami pārsteidza, tā ir ekonomiski aktīva pilsēta, jūtams, ka naudas tur ir pietiekami,» situāciju raksturo R. Brēmanis.
Zināšanas, nevis naudu
R. Brēmanis īpaši uzsver, ka irākiešiem nevajag Latvijas uzņēmēju naudu, t. i., finanšu investīcijas, bet gan zināšanas un tehnoloģijas: «Jā, varbūt darboties Irākā ir riskantāk nekā kādā Rietumeiropas valstī, taču ekonomiskā atdeve tur ir nesalīdzināmi augstāka. Rietumeiropā mūsu uzņēmēji darbojas daudz sīvākas konkurences apstākļos. Irākā šīs nišas ir brīvas, tur nav priekšā lielvalstis, jo tās pārsvarā interesē naftas industrija, kas savukārt nav Latvijas prioritāte.»
Delegācijas vadītājs stāsta, ka Irākā milzīgas iespējas ir mūsu būvniekiem, jo kara laikā infrastruktūra pamatīgi nopostīta. Turklāt irākieši vēlas «visu modernāko un labāko» un vēlas arī attīstīt savu ražošanu, īpaši farmācijas jomā.
A. Ozols gan izteica zināmas šaubas, vai Latvijas būvkompānijas uzdrošināsies izvietot savus darbiniekus Bagdādē, jo tas ir pārāk nedroši. «Es drīzāk pieļauju, ka kāds no mūsu speciālistiem varētu piekrist uzraudzīt un vadīt būvprojektus. Bagdāde ir domāta uzņēmējiem, kas tur saredz iespēju nopelnīt lielu naudu un nebaidās riskēt,» uzskata LIAA direktors.
R. Brēmanis norāda, ka irākiešiem ir zināma interese arī par investīciju veikšanu Latvijā, īpaši viņus interesē ostas un tranzīts, jo caur Latviju ir ērti piekļūt Krievijas tirgum. «Vispār var just, ka irākieši ir uzņēmēju nācija, viņi ir ļoti aktīvi un atvērti sadarbībai. Mums bija tikšanās arī ar Bagdādes mēru, un varēja just, ka pilsētai ir lieli attīstības plāni,» izklāsta R. Brēmanis.
A. Ozols gan norāda, ka Irākas investīcijām Latvijā ir objektīvi šķēršļi - piemēram, saņemt vīzu ieceļošanai Latvijā, kā arī irākiešiem vismaz pašlaik nav iespējams atvērt norēķinu kontus mūsu bankās.
Uzņēmēju pieredze
Irākā farmācijas nozari pārstāvēja Jelgavas Pils aptiekas īpašniece Dina Kurzemniece, kas apliecināja, ka saskata sadarbības potenciālu ar šo Tuvo Austrumu valsti. «Sadarboties mēs varam ne tikai farmācijas, bet vispār veselības aprūpes jomā. Irākā trūkst gan aptieku, gan zāļu lieltirgotavu, gan zobārstu kabinetu un poliklīniku. Valstī uz vietas vispār netiek ražoti medikamenti, visas zāles tiek importētas. Bagdādē gan bija viena zāļu ražotne, taču kara laikā to nopostīja. Tagad irākieši vēlas attīstīt paši savu zāļu ražošanu, tādēļ viņiem ļoti svarīga ir mūsu pieredze - kā to izdarīt, ar ko sākt. Nepieciešamas arī mūsu zināšanas aptieku un zāļu lieltirgotavu izveidē.»
A. Ozols stāsta, ka diezgan reāla ir zāļu ražotnes būvniecība Bagdādē sadarbībā tieši ar Latvijas speciālistiem.
Uzņēmuma Jauda pārstāvis Mārtiņš Kaibe uzsver, ka sadarbības iespējas ir arī viņa pārstāvētajā nozarē - elektromateriālu un iekārtu ražošanā. M. Kaibe stāsta, ka Irākā elektroapgādes infrastruktūra tikpat kā neeksistē, izņemot zināmus tās aizmetņus Erbilā. Tāpēc par Jaudas ražotās produkcijas noietu Irākā viņš nešaubās. «Mēs jau esam potenciālo piegādātāju sarakstā. Mūsu pievilcību vairo tas, ka esam lētāki nekā rietumvalstu uzņēmumi, bet ar tikpat augstu kvalitāti,» stāsta M. Kaibe. Arī viņš vismaz pagaidām lielāko sadarbības potenciālu redz tieši ar Erbilu un Kurdistānu.
M. Kaibe arī norāda, ka Irākas uzņēmēji vēlētos ierasties Latvijā, tajā skaitā arī Jaudā: «Apakšstacijas ir grūti transportējamas, tādēļ, iespējams, irākieši tās vēlēsies ar laiku ražot uz vietas, un mūsu uzņēmumā viņi varētu smelties pieredzi un redzēt praksē, kā tas notiek. Mūsu vizīti es raksturotu kā tādu ekonomisko «taustīšanos», mēs pastāstījām, ko mēs varam piedāvāt, kādas ir mūsu iespējas. Tagad pašiem irākiešiem ir jāizlemj, ko viņi no tā visa vēlas paņemt.
Jāpiebilst, ka Latvijai ir arī savs nerezidējošais vēstnieks Irākā Atis Sjanīts, kurš uzturas Ankarā.