Iespējams, te daudz ko iespaidojusi tendence, ka galvenais augstskolas izvēli ietekmējošais faktors tehnisko zinātņu studentiem Latvijā ir iespēja studēt budžeta grupā. Tikai pēc tam nāk arguments, ka konkrētā augstskola ir vienīgā, kur apgūt kāroto specialitāti, un citi motīvi: perspektīvas pēc mācībām atrast labi atalgotu darbu, augstskolas prestižs un labas atsauksmes par studiju programmu.
Šādu ainu rāda pētījums, ko šīgada martā sāka Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments, aptaujājot 1828 tehnisko jomu studentus no 13 Latvijas augstskolām, lai noskaidrotu studentu viedokli par studiju kvalitāti un tehnoloģiju iesaisti studiju procesā, raksta LETA.
Katrs piektais inženiertehnisko zinātņu students pēc augstskolas beigšanas plāno doties uz ārzemēm, tomēr 55% plāno strādāt savā specialitātē Latvijā, lai gan tajā pašā laikā daļa no viņiem visai skeptiski vērtē iespējas atrast šādu darbu un iziet šādu praksi studiju laikā. Tieši praktiskā sadaļa studijās studentu vērtējumā ir viena no vispretrunīgāk vērtētajām pētījuma kategorijām: daudzi to min kā vienu no augstskolu stiprajām pusēm, taču vienlīdz daudzi teic, ka pārāk maz prakses un nesagatavotība praktiskajam darbam ir lielākais mīnuss augstskolu darbā. Studenti vēlētos arī labāku tehnisko nodrošinājumu augstskolās - tas visbiežāk tiek raksturots kā novecojis un nepietiekams.
Augstskolu lielāko spēku pētījumā aptaujātie studenti redz akadēmiskajā personālā, kur daļa pasniedzēju esot zinoši, atsaucīgi, viegli pieejami, progresīvi nozares speciālisti. Vienlaikus studenti izteikuši vēlmi redzēt jaunākus un aizrautīgākus pasniedzējus, savukārt 16% atzinuši, ka noteikti būtu ieinteresēti iesaistīties akadēmiskajā darbā paši. Studiju programmu tēmas studenti vērtē kā interesantas un daudzpusīgas, tomēr liela daļa respondentu arī norāda, ka lekciju saturs nereti ir novecojis.
Pētījums arī atklāj, ka inženierzinātņu studentiem ir ļoti liela interese par mācībām svešvalodā - kopumā 91% labprāt daļu programmas apgūtu svešā mēlē. 83% atbalstītu studijas angļu valodā, 40% būtu gatavi mācīties krievu valodā, 13% - arī vācu valodā. Tikpat ieinteresēti un pozitīvi studenti ir pret ārzemju vieslektoru piesaistīšanu un ārvalstu studentu klātbūtni kursā.