Atpakaļ aukstajā karā
Pagājušajā nedēļā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par jaunu militāro bāzu būvniecību pie Čukču jūras tiešā ASV piederošās Aļaskas tuvumā. Savukārt uz Jaunsibīrijas salām tika nosūtīta kara kuģu grupa, kurai dots uzdevums tur nogādāt Ziemeļu flotes taktiskās grupas personālsastāvu, tehniku un aprīkojumu, lai sāktu pastāvīgas militārās bāzes darbību Koteļnijā. Tuvākā laikā plānots jauno 4. paaudzes atomzemūdeni K-560 Severo-dvinsk izvietot Kolas pussalā pie Murmanskas mazāk nekā 60 kilometru attālumā no NATO dalībvalsts Norvēģijas.
Krievija par savām interesēm arktiskajos reģionos sākusi intensīvi atgādināt pēdējos gados, motivējot to ar ieinteresētību iegūt dažādus derīgos izrakteņus, apgūt potenciālās gāzes un naftas atradnes, kas, pēc dažiem aprēķiniem, varot slēpt attiecīgi 13 un 30% no pasaules gāzes un naftas krājumiem. Arktikas ledus laukuma samazināšanās ļāvusi arī runāt par intensīvāku Ziemeļu kuģošanas ceļa izmantošanu.
Taču jaunu grūdienu Arktikas apgūšanai devusi pēdējā laikā intensificētā Krievijas bruņoto spēku attīstīšana, tam atvēlot lielāku daļu budžeta. Aprīlī V. Putins paziņoja, ka atjaunos PSRS laika militāro klātbūtni Arktikā. Krievijas Jūras spēku Ziemeļu flote no 1. decembra tiks nodalīta no Rietumu militārā apgabala un kļūs par galveno militāro spēku Apvienotajā stratēģisko spēku pavēlniecībā Sever.
Vasarā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka arktiskajās teritorijās uzbūvēs sešas kara pilsētiņas, nākamgad pabeigs arī aerodromu Tiksi. Ministrijas runasvīrs pulkvedis Aleksandrs Gordejevs pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka jau izkrauti divi kara pilsētiņu 34 moduļu konstrukciju komplekti Vrangeļa salā un Misšmitā (Šmita rags pie Čukču jūras) vēsta RIA Novosti.
Vrangeļa salu Krievijas valdība bija pasludinājusi par dabas rezervātu, un PSRS laikos tā netika izmantota kā militārā bāze. Taču jau augustā Krievijas Jūras kara flotes kuģis turp nogādāja Krievijas karogu kā signālu par bāzes veidošanu. Savukārt Misšmita aukstā kara gados tika izmantota kā tāla darbības rādiusa stratēģisko bumbvedēju bāze, jo atrodas tiešā ASV tuvumā.
Aļaskas senatore Līza Murkovska izteikusies Alaska Public Media, ka šis nav tiešs militārs drauds ASV, taču apliecina, ka tai arī nepieciešamas straujas investīcijas reģiona infrastruktūrā, lai ASV nepiedzīvotu vēl vienu «Sputņika momentu».
Krievijas Ziemeļu flotes komandieris admirālis Vladimirs Koroļovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka no Severomorskas uz Jaunsibīrijas salām devusies sešu kuģu vienība, kurā ir arī pretzemūdeņu kuģis un divi lielie desanta kuģi. Tiem uz Koteļnija salu jānogādā cilvēki un ekipējums jaunajai pastāvīgai militārajai bāzei. Tā tiks aprīkota ar raķešu sistēmām, tostarp pretgaisa aizsardzību. Tajā izvietos arī īpašu radiotehnisko vienību. Jau pērn Koteļnija salā tika atjaunots skrejceļš un kuģi uz to nogādāja dzīvojamo ēku moduļus.
Izmēģina raķeti Bulava
Līdz gada beigām paredzēts izvietot motorizēto strēlnieku brigādi Alakurti ciematā Murmanskas tuvumā un karaspēka vienības Franča Jo-zefa Zemē un Novaja Zemļā.
Savukārt Murmanskas tuvumā Ziemeļu flotes bāzi plānots pastiprināt ar jaunām Jaseņ klases kodolzemūdenēm, nomainot padomju ēras zemūdeņu floti, vēsta Barents Observer.
Pagājušajā nedēļā Interfax ziņoja, ka Krievija sekmīgi izmēģinājusi jauno starpkontinentālo raķeti Bulava. Tā tika izšauta no stratēģiskās kodolzemūdenes Vladimir Monomah un sekmīgi trāpījusi mērķī Kamčatkā.