Lai arī publiskajā telpā biežāk saistībā ar Rīgas poētisko dokumentālo kino stilu min Hercu Franku, Aivaru Freimani un Uldi Braunu, tieši režisors Ivars Kraulītis uzskatāms par šīs kinotradīcijas aizsācēju, ciltstēvu. To savā jaunajā atmiņu grāmatā Vienos ratos ar slavenībām (Mansards, 2012) pirmajās lappusēs uzsver arī Aivars Freimanis.
Kinoteātrī K. Suns 29. jūlijā plkst. 14 Kinogalerija, kas allaž līdzsvarā rūpējusies gan par jauno valodu, gan arī kino atmiņu, rīko piemiņas vakaru kinorežisoram Ivaram Kraulītim, kurš šogad svinētu 75. dzimšanas dienu. Programmā - Ivara Kraulīša un scenārija autora Herca Franka hrestomātiskā dokumentālā filma Baltie zvani (1961) (bieži tiek lietots arī variants Baltie zvaniņi). Tā ir viena no Latvijas kultūras kanona filmu nozarē iekļautajām 12 filmām. Lai arī uzņemta kā spēlfilma, Baltie zvani kļuva par pagrieziena punktu latviešu dokumentālā kino attīstībā, liekot pamatus Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai.
Rīgas kinostudijā Ivars Kraulītis strādā līdz 1966. gadam, bet pēc tam ar sirdi un dvēseli pievēršas kinoamatieru kustībai. Piemiņas vakara programmā demonstrēs arī vienu no pirmajām LTV mākslas filmām - Ivara Kraulīša filmu Tēva zeme (1961) pēc Ilzes Indrānes stāsta, lomās - Zaiga Vīnerte un Bruno Oja.