Ap 1600. gadu tapušais, vairākkārt pārbūvētais Rīgas Doma ērģeļu galvenais prospekts neatkarīgi no pašām ērģelēm uzskatāms par unikālu pasaules mēroga pieminekli, saka Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis.
Jau gandrīz desmit gadu notiek Doma ērģeļu fasādes izpētes darbi un gatavošanās restaurācijai. Nākamgad iecerēta plaša mākslas un ērģeļmūzikas ekspertu diskusija par tēmu, kādā stilā (vai vairāku stilu apvienojumā) šis kultūras piemineklis būtu atjaunojams.
Sīki pētīts un zīmēts…
400 gadu laikā Rīgas Doma ērģeļu fasāde vairākkārt pārbūvēta, atjaunota, pārkrāsota un paplašināta, zaudējot lielu daļu no Lībekas meistara Jakoba Rāba sākotnējās ieceres. Mūsdienās ērģeļu prospekta restaurācijas darbi sākās ap 2000. gadu, kad Rīgas Doms vēl bija Vēstures un kuģniecības muzeja sastāvdaļa. Līdz 2005. gadam, kad Domu pārņēma Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, bija veikti priekšdarbi restaurācijas veikšanai, taču būtisks progress šajā procesā nebija sasniegts.
«Mēs šo lietu [prospekta restaurāciju] saņēmām mantojumā,» uzsver Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis, piebilstot, ka tik vērienīga restaurācija bez skaidra finanšu avota tobrīd, iespējams, nemaz nebūtu sākta. Pēc Doma pārņemšanas tika sākta ērģeļu prospekta un tā vēsturiskās atjaunošanas darbu izpēte, lai varētu lemt par restaurācijas koncepciju. Piecu gadu laikā tapis detalizēts pētījums, ko veica restauratore vecmeistare Aida Podziņa, aprakstot nozīmīgākos Doma ērģeļu fasādes pārbūves posmus (kopumā tādi bijuši seši), apskatot katru ērģeļu fasādes kokgriezuma detaļu un tās izcelsmes periodu. Mākslinieks restaurators Kaspars Putriņš datorgrafikās uzmodelējis prospektu dažādos laikos.
… par restaurāciju vēl jāizstrīdas
«Par Doma ērģeļu prospekta atjaunošanas pieeju ir ļoti daudz viedokļu, pieņēmumu un baumu. Ņemot vērā šā pieminekļa nozīmīgumu, nākamgad par to rīkosim īpašu diskusiju,» uzsver R. Lūsis. Mākslas ekspertiem būs jāizstrīdas, vai atjaunot ērģeļu fasādi vienotā stilā atbilstoši kādam no vēsturiskajiem brīžiem vai veidot dažādu stilu sajaukumu, raksturojot visus būtiskākos prospekta pārbūves risinājumus.
A. Podziņa izpētes gaitā gan secinājusi, ka pieturēties pie kāda konkrēta vēsturiskā varianta nebūšot iespējams. No restaurācijas viedokļa būtiska ir ne tikai prospekta konstrukcija un dekoratīvie kokgriezumi, bet arī krāsojums, kas Doma gadījumā nesakrīt ar prospekta kompozīciju. «Tie nav vienlaikus pārveidoti, tāpēc būs jālemj par kompromisu,» viņa skaidro.
Restaurācijai ir iespējami vismaz trīs varianti, tomēr A. Podziņa un K. Putriņš, pamatojoties uz pašu rūpīgi veidotiem izpētes materiāliem, uzskata, ka vismazākās pārmaiņas prasītu prospekts, kāds tas izskatījās 1884. gadā, kad Domā iebūvēja slavenās vācu ērģeļbūves firmas Walcker ērģeles. Tādējādi romantisma laikmeta garam atbilstošais instruments, kas arī pašlaik ir Domā, atrastos aiz prospekta, ko 18. gadsimta nogalē baroka stilā veidojis izcilais ērģeļbūvnieks Heinrihs Andreass Konciuss no Halles. Pēc A. Podziņas domām, 19. gadsimtā veiktais krāsojums, kurā dominējusi baltā un zelta krāsa, sliktās kvalitātes dēļ ir jānoņem. Tā vietā uz prospekta nesošā rāmja varētu restaurēt barokam raksturīgo zilo marmorējumu, kāds tika uzklāts 1738. gadā.
Lai visā krāšņumā parādītu prospekta centrālajā daļā esošos manierisma stila kokgriezumus, kas tika izveidoti 1601. gadā pēc Lībekas meistara J. Rāba ieceres, restauratori iesaka tos atjaunot manierismam raksturīgajā polihromā krāsojumā. «Es to uzmodelēju datorā, un kopskatam nemaz netraucē, ka kokgriezumi ir mazliet citā tonalitātē. Tas pat ir interesanti,» atzīst K. Putriņš.
Doma ērģeļu prospekta formās vērojami vairāku laikmetu mākslas stili - vēlās renesanses, baroka un rokoko -, kas katrs ir ienesis savus papildinājumus, savas krāsu gammas, norāda O. Spārītis. Tāpēc ērģeļu prospekta restaurācijas procesā mākslas un mūzikas ekspertiem būs liels izaicinājums rast optimālu risinājumu, «lai saglabātu vairāku laikmetu un stilu liecības, vai arī būs jāpieņem Zālamana cienīgs spriedums, lai izvēlētos vienu dominējošo apdares stilu». O. Spārītim šķiet, ka būtu pareizi parādīt visus minētos periodus, taču tad varētu ciest stila viengabalainība.
20. gadsimta vandālisms
Lai cik reižu Rīgas Doms būtu kalpojis kā īsts magnēts zibens triecieniem, ērģeļu prospektam lielāko kaitējumu nodarījuši pārgalvīgi restaurācijas darbi 20. gadsimta sākumā. 1907. gadā, vēloties ieeju baznīcā padarīt plašāku un gaišāku, nepārdomāti tika likvidēta prospekta sākotnējā atbalsta sistēma, un tas varēja vienkārši atdalīties no Doma sienām. K. Putriņš stāsta: «Kaut kādai supermenu brigādei tika uzdots visu prospektu panest uz priekšu. Kā viņi to ir darījuši? Ar laužņiem, cirvjiem un zāģiem, pēc tam - ar lielām naglām kaut kā sapletējuši visu kopā, turklāt ar jau bojātiem skuju kokiem. Ja man jāklasificē, ir noticis vandālisms.» Jautājums par to, kāda vizuāli izskatīsies ērģeļu fasāde, uz šā fona esot sīkums. Lielākā daļa pašlaik kastēs sapakoto kokgriezumu jau ir atjaunoti, un tos varētu likt klāt konstrukcijai, taču nav īsti pie kā. Konstrukcija ir deformēta un nestabila, - norāda K. Putriņš.
Pašlaik Domā var justies droši, jo milzīgo prospektu balsta restaurācijas sastatnes. R. Lūsis uzsver, ka Doma restaurācijas darbi jāapskata kopumā, jo, piemēram, procesā esošā jumta atjaunošana bijusi daudz aktuālāka: «Ja jumta koka konstrukcijas turpinātu pūt un gāztos, pagalam būtu gan pašas ērģeles, gan to prospekts.»Viena no Rīgas Doma ērģeļu prospekta restauratoru iecerēm ir atjaunot polihromo krāsojumu XVII gadsimta sākumā darinātajiem manierisma kokgriezumiem, tajā skaitā, izteiksmīgajām skulptūrām. Foto - Kaspars Putriņš