Seno ainu iedvesma
Kas tik trauslu, intravertu būtni, kāda ir Santa Ratniece, aizrāvis kara tēmā? Viņa atzīstas, ka sākumā bijusi pavisam cita ideja. «Man bija skaņdarbs Radio korim Horo horo hata hata par ainu cilvēkiem - Japānas Hokaido salas etniskajiem pamatiedzīvotājiem, kuri pamazām izmirst. Toreiz biju ļoti aizrāvusies, pētīju ainu kultūru, mūziku. Režisore bija dzirdējusi šo skaņdarbu, un viņai mana skaņu pasaule likusies interesanta, aizraujoša un noslēpumaina,» stāsta Santa, kurai tīk ceļot - gan virtuāli, gan reāli: viņa nesen pabijusi Indijā. Režisore tomēr vēlējusies globālu tēmu, tāpēc - karš. Taču Japāna palika: Kara dabu iedvesmojusi Japānas kultūra. Uz skatuves būs redzami milzīgi mangas zīmējumi, savukārt libreta pamatā ir klasiskā japāņu No teātra teksti. Uz skatuves būs Radio koris, un galvenajās lomās (Stāstniece, Kareivis, Cīkstonis, Spiedze) iejutīsies kora mākslinieki.
«Kara tēma man bija kaut kas pavisam jauns. Tā ir vispārīga un mūžīga, to nevar vienkārši definēt un paskaidrot. Kopīgais darbs bija tās izzināšanas process,» tā Santa Ratniece. Nu esot ļoti aizraujoši vērot, kā muzikālais materiāls apvienojas ar vizuālo pasauli. «Pirmoreiz esmu iesaistīta tik lielā projektā un nu atvērtām acīm vēroju, kas notiek. Mūzikai ir sava attīstība, temps, ritms, bet bildēm ir pavisam cits pulss. Tās mainās lēni un rada kara nenovēršamības sajūtu. Citreiz mūzika ir sasniegusi savu kulmināciju, bet melnbaltās bildes pēkšņi sastingst un izgaismojas sarkanā.»
Kā skanētu manga?
Santa Ratniece savus skaņu opusus smalki izslīpē līdz pēdējam. Tā tapušas Perlamutra sajūtas, Mirgojošā promenāde un virkne citu kompozīciju, kuras novērtētas ar dažādām balvām un skan festivālos pasaulē (arī festivālā World Music Days Sidnejā). Šoreiz viņas mūzika iekļaujas radošā trīsvienībā, kopā ar franču kolēģa Žilbēra Nuno radīto elektroniku un kontrastējot britu mūziķa Džeimija Makdermota popgrupas The Irrepressibles ierakstiem.
«Vispirms es pati sev noformulēju, kā es strādāju. Parasti mana mūzika no kaut kā izaug un uz kaut ko virzās, un es to redzu no sākuma līdz beigām, katru detaļu. Bet tai vajadzēja būt ļoti esenciālai, īsai, spilgtai, attīrītai no visa liekā. To var salīdzināt ar filmu, kur kadri nomaina viens otru,» paskaidro Santa Ratniece un atzīstas, ka ļoti gribētos kādreiz komponēt filmai. Šoziem divus mēnešus Parīzē strādājot kopā ar Žilbēru Nuno, viņa atklājusi, tur vai ikvienā grāmatveikalā esot atsevišķs plaukts ar mangas sērijām. Taču operā sajūtam Japānu ne tikai caur mangas zīmējumiem, kuri piecās ainās «izstāsta» trīs sižetus. Santa priecājas, ka dramaturgs Villijs Flindts, izvēloties japāņu klasiskā No teātra tekstus, miksējis dzeju ar prozu, kur mūzikā var izpausties brīvāk nekā ritmiski reglamentētajā dzejā, vērtē komponiste, kura mazliet mācījusies ķīniešu valodu.
Kara daba paņēmusi pusotru gadu no Santas radošās dzīves: 2010. gadā nav bijis neviena pirmatskaņojuma. Tagad top kamersimfonija orķestrim Sinfonietta Rīga un darbs vācu Ensemble Modern. Padomā arī jauns opuss Radio korim un čellam. «No kara pārslēgšos atpakaļ uz sev tuvajām tēmām. Šoreiz - Asīzes Franciskam un čella balss būs kā klusa mīlestība, kas pieskaras pilnīgi visam: dabai, putniem, kokiem.»