Molam jābūt
«Šī projekta atslēgas vārds ir mols, jo tas ir jābūvē jebkurā gadījumā. Var būvēt spartiski vienkāršu un par pašvaldības naudu, bet var būvēt kopā ar ēkām, kuru ekspluatācija nosegs mola būvniecības izmaksas,» stāsta a/s LZS padomes priekšsēdētājs Zigmunds Zajančkovskis. Lielupes grīvu jūra regulāri pieskalo ar smiltīm un nākas tērēt naudu to izsmelšanai, tāpēc mols tiek minēts kā optimāls variants smilšu aizturēšanai. Z. Zajančkovskis uzskata, ka mola būvniecības dēļ tāpat nāksies mainīt teritorijas zonējumu. Šobrīd projektēto ēku vietā ir dabas pamatnes teritorija, kas liedz jebkādu būvniecību. Attīstītāji gan mēģina panākt zonējuma maiņu. Skaidrības nav arī par zemes nomu - līgums parakstīts 2004. gadā ar toreizējo Lielupes ostas pārvaldnieku Eiženu Cepurnieku, bet vēlāk šī zeme no ostas teritorijas izslēgta. Pašlaik Jūrmalas dome nekādu nomas maksu no LZS neprasot, tomēr uzņēmums uzskata, ka joprojām ir nomnieks. Vērienīgo kompleksu LZS nemaz negrasās būvēt pati - ja projektu apstiprinātu, tā meklētu investoru.
Projekta autors arhitekts Gatis Didrihsons atceras, ka pirms diviem gadiem radījis skici kā sapni, brīvu domas lidojumu, «tālu no realitātes», un ar pasūtītāju tālākas sarunas nav notikušas (attīstītājs gan uzsver, ka skice joprojām ir tā, ko plānots īstenot). Arhitektam licies svarīgi izveidot izteiksmīgu akcentu Lielupes grīvā, tāpēc arī radīti torņi. Taču projekts tālākās izstrādes gaitā var mainīties - «šis ir tas, ko gribam, vēlāk var taisīt to, ko varam.» Iecere paredz 25 000 m2 dzīvojamās platīvas, vietu 200 laivām, savukārt sabiedrisko ēku kompeksa pirmo četru stāvu līmeņa kopplatība būtu 90 000 m2, bet trijos torņos viesnīcām būtu atvēlēti vēl 15 000 m2. Projekta pieteikumā norādīts, ka no šī kompleksa nodokļu ieņēmumu pieaugums būtu Ls 250 000- 500 000 gadā. Projekts pozicionēts kā ekoloģisks - siltumu ražotu ar siltumsūkņu un saules kolektoru palīdzību, bet elektrību - ar vēja ģeneratoriem un fotoelektiskajiem paneļiem.
Neizklausās nopietni
Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece gan šaubās, vai projektu var īstenot: «Projekts nav tādā līmenī, lai to īstenotu. Nav nodrošināta normāla piekļūšana, un bez tās neko nevar izdarīt. Blakus ir plānots privātmāju rajons, un cauri tam tranzīta plūsmu nevar virzīt. Ja iedziļinās tajā, ko piedāvā attīstītājs, tad galvenais uzsvars ir uz mazstāvu daudzdzīvokļu apbūvi. Šai teritorijai nav veikta normāla izpēte, nav novērtēta ietekme uz vidi.» Turklāt iecerētā apbūves vieta ir bez jebkādas infrastruktūras, jo gan ūdensvads un kanalizācija, gan elektronenerģija un siltums no pilsētas tīkliem netiek nodrošināts. V. Zvejniecei arī liekas, ka līdzšinējā LZS attieksme pret projektu ir nenopietna - ko vajag, to varot iezīmēt, klāt vēl piekopējot Dubaijas torņus.
LZS iecerei kaimiņos atrodas teritorija, kurā privātmāju ciematu plāno būvēt SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderam, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Šī ciemata izveide gan arī vēl nav pilnīgi izlemta, jo teritorijas detaļplānojumam līdz jūnija beigām notika sabiedriskā apspriešana, un tās rezultāti vēl nav zināmi. G. Rāvis norādīja, ka cauri šai teritorijai noteikti nekāds tranzīta ceļš nav plānots. Z. Zajančkovskis gan uzskata, ka ceļu ierīkot var arī citā vietā. Baltās kāpas ciemata vietā iepriekšējais īpašnieks Jānis Loze bija iecerējis daudz vērienīgāku projektu ar vērienīgām augstbūvēm, un LZS esot tam pieskaņojušies, bet par to, ka projekts radikāli mainīts, uzzinājuši no preses.