Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un publiskajā telpā atkal un atkal tiek aktualizēts pilnīgi aplamais sapnis par kopīga tā saukto latviešu partiju saraksta veidošanu Rīgā, lai tā beidzot iegūtu vairākumu un izsvēpētu no visiem kabinetiem Saskaņas laikā amatos ieceltos. Jau esmu rakstījis, ka, atšķirīgām partijām mākslīgi saejot kopā, vēlētāju balsis tik vienkārši vis kā 1+1=2 nesummējas, ir jārēķinās, ka var sanākt krietni zemāks rezultāts. Piemēram, par Vienotības un nacionāļu kopsarakstu gan jau nebalsotu daļa Visu Latvijai! vēlētāju (jo principiāli iebildumi pret Vienotības liberāļiem), un otrādi - izteiktāk nacionāli konservatīvu cilvēku iekļaušana sarakstā atbaidītu liberālo Vienotības vēlētāju. Teiksiet, ka tos galējos var sarakstā nemaz nelikt? Bet tad, piedodiet, kuru gan tāda remdena zupa vairs interesētu? Tieši spilgtākie no līdzīgi domājošajiem ir tie, kas allaž velk sarakstu.
Taču šajā stāstā izgaismojas arī viena cita problēma. Kā arguments domai par kopīga saraksta veidošanu visai bieži pavīd tēze, ka, atsevišķi startējot, t. s. latviskās partijas tikai pazaudējot balsis, kas tad tiekot to konkurentiem. Un tas nav nekas cits kā vājuma, nedrošības, nepārliecinātības par to, vai savējie vieni vispār tiks ievēlēti vai ne, apliecinājums. Iešana kopā ar saukli, ka visi latvieši pret krieviem, ir pēdējais salmiņš? Jo pašiem nav spilgtu līderu, nav ideju piedāvājumam, vien vienmuļā dziesma, cik viss ir slikti?
Jāņem vērā, ka, ejot ar kopīgu sarakstu, samazinās iespējas kandidātos ieļaut spilgtas personības, kam katrai potenciāli ir savs vēlētāju loks (ja nav tādu, jāmeklē, nevis «jākonsolidējas»), piemēram, ārstus, represēto pārstāvjus, skolotājus, māksliniekus utt. Un arī iespēja uzrunāt šaurākas vēlētāju grupas samazinās, jo vairāk jāorientējas uz visu vēlētāju kopumu. Mazāk iespēju arī sevi parādīt, kā tas ir diskutējot ar daudziem konkurentiem.
Kāds teiks, ka runa ir nevis par lielo, bet mazo partiju sarakstu apvienošanu? Tad tā matemātika vēl vienkāršāka - summē nulles, cik gribi, nekas vairāk par nulli nesanāks. Ja kādu tas aizvaino, atvainojos, ka tik skarbi.
Un vēl, man šķiet, pilnīgi kaitnieciska ir pašvaldību vēlēšanu rezultātu attiecināšana uz Saeimas vēlēšanām. Pat cienījamā Anna Seile nupat intervijā Dienai izteikusies, ka uzvara Rīgā lielā mērā noteiks nākamo Saeimas vēlēšanu likteni. Kāpēc sevi tā jādzen stūrī? Ja galvaspilsētā atkal pie varas tiks Ušakovs, sevi par latviskajām dēvējošās partijas nolaidīs rokas un aizies pensijā, nemaz necīnoties par ietekmes saglabāšanu valstī kopumā? Nu tā taču nevar būt!