Aprēķinus par to, kas būtu ekonomiski izdevīgāk - ierakt zemē elektrības kabeļus vai regulāri tērēt līdzekļus sarautu elektrolīniju labošanai, ekspertiem vēl būs laiks apspriest. Skaidrs, ka par maz investēts pārvades un sadales tīkla rekonstrukcijā. Taču nepietiekamie ieguldījumi un mājieni, ka tik slikti ir tāpēc, ka tarifi par mazu, nav attaisnojums Latvenergo vadības rīcībnespējai. Vai tas, ka nebija gatavs līgums ārpakalpojumu piesaistīšanai, liecina par plāna esamību?
Sava daļa vainas, šķiet, gulstas arī uz daudz cietušo pašvaldību vadītājiem. Viņiem esot vajadzējis izsludināt vietējo enerģētisko krīzi, jo valsts līmenī to darīt neļaujot likums - vēl par maz cietēju. Taču, ja jau lauķi tādi neapķērīgi, vai atbildīgajam ministram Artim Kamparam vēl pagājušajā gadā nevajadzēja viņus pārliecināt, ka šāda sarkanās lampiņas iedegšana liks darbiem noritēt raitāk?
Lai gan ar pamatīgu novēlošanos, valdība pati tomēr izsludināja ārkārtējo situāciju. Labāk lai sarkanā lampiņa izgaismo rīcības plāna trūkumus visos līmeņos jau tagad. Tas palīdzēs gan ātrāk novērst postījumus, gan sagatavoties līdzīgām situācijām un nepieļaut, ka tik ļoti cieš iedzīvotāji un uzņēmumi. Jo šādi laikapstākļi Latvijas ziemās tomēr esot regulāri pieredzēti, kaut arī ekonomikas ministrs un Latvenergo vadība to nekādi nespēj atcerēties.