Realizācija un kļūdas
Izšķirošajā spēlē par dalību pusfinālā Scandinavium arēnā Latvijas izlasi gan pievīla ne tikai savu iespēju realizācija, bet arī vairākas rupjas kļūdas laukuma vidusdaļā, pēc kurām Šveices komanda guva pirmos un otros vārtus un turpmāk varēja spēlēt sev ērtā manierē - no aizsardzības. Tā arī pretinieki līdz beigām ieguva pat piecu vārtu pārsvaru. «Domāju, ka nospēlējām ļoti labi, ja vien nebūtu to pāris muļķīgo kļūdu. Bez tām iznākums varēja būt pat ļoti interesants,» pieredzējušais aizsargs Ingus Laiviņš nespēja noslēpt vilšanos balsī. Īpaši jau tādēļ, ka atzina - tieši viņa pieļautais brāķis lielā mērā izšķīris cīņas gaitu. «Uzbrukumā izveidojām momentus, taču neiemetām bumbiņu vārtos. Iemestu un būtu arī lielāka ticība saviem spēkiem. Pretinieks šajā elementā bija labāks, nodrošinot sev drošības sajūtu. Aizsardzība bija diezgan stabila - nedevām pretiniekiem sevi raustīt pa visu zonu.»
Turpinājumā komandas uzdevums bija atgūt piekto vietu, ko latvieši ieņēma trīs čempionātos pēc kārtas, līdz iepriekšējā noslīdēja par pozīciju zemāk. «Mazajā pusfinālā» igauņu priekšrocība bija ilgāks atpūtas laiks pirms spēles, jo Latvijas izlase pret Šveici spēlēja vēlu vakarā. Iespējams, tieši tādēļ pirmajās divās trešdaļās ziemeļu kaimiņi nosargāja neizšķirtu 1:1. Pēc tam Latvijas valstsvienības treneri nolēma pāriet uz spēli ar divām maiņām, krietni palielinot komandas ātrumu, un tas deva rezultātu - pieci gūti vārti ļāva panākt 6:1.
Ceturtajā čempionātā pēc kārtas Latvija cīņā par piekto vietu atkal devās laukumā pret Norvēģiju. Veiksmīga otrā trešdaļa ļāva trešā perioda sākumā panākt 4:1, taču tad norvēģi divus vārtus atguva. «Mazliet par daudz nosēdāmies. Jāatzīst, ka šad tad pat vienkārši metām bumbiņu ārā,» mazliet nokaunējies par totālo aizsardzību, atzina vārtsargs Andis Blinds, taču piebilda, ka mērķis attaisno līdzekļus un tas šoreiz tika sasniegts.
Pēdējās spēlēs par komandas vilcēju uzbrukumā kļuva Mārtiņš Rajeckis, kurš pret igauņiem un norvēģiem guva četrus vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli. «Beidzot sanāca metieni. Visu čempionātu metu garām, beidzot trāpīju. Nesasteidzu, tāpēc arī šoreiz iespējas realizēju,» panākumu atslēgu atklāja cēsnieks. Visā turnīrā gan par Latvijas izlases pārliecinoši rezultatīvāko spēlētāju kļuvis Atis Blinds, taču viņam tikai vieni vārti - pārējie deviņi punkti gūti ar rezultatīvām piespēlēm. Ar četriem precīziem metieniem izcēlās Mārtiņš Rajeckis un Artūrs Jurševskis.
Uz tikšanos Rīgā!
Pirms turnīra Latvijas izlases nometnē skaļi par to nerunāja, preses konferencē par uzdevumu izvirzot piektās vietas atgūšanu, taču čempionāta gaitā neviens neslēpa, ka lielais mērķis jau vairākus gadus ir beidzot pārvarēt ceturtdaļfināla barjeru. «Katru gadu izejam ar domu, ka tajā ceturtdaļfinālā «aizķersimies». Pagājušajā čempionātā it kā pieveicām Čehiju, taču neveiksmīgs sanāca turpinājums. Ir sajūta, ka varam tajā pusfinālā tikt pie labvēlīgas apstākļu sakritības,» uzskata Andis Blinds. Viņš gan piebilda, ka lielāka iespēja būtu, ja čempionāts notiktu katru gadu, jo starpposms ir pietiekami garš, lai komandā notiktu daudz pārmaiņu, turklāt tā laikā nav iespēju gūt šāda līmeņa spēļu praksi. «Ja mums tādā līmenī izšķiroša spēle ir reizi divos gados, tad tā iespēja paliek arvien mazāka.»
Pēc diviem gadiem pasaules spēcīgākie florbolisti pirmo reizi pulcēsies Latvijas galvaspilsētā. Skaidrs, ka tā komandai būs papildu motivācija beidzot sasniegt ilgi gaidīto pusfinālu, taču, lai iespējas palielinātu, regulāri jāgūst augsta līmeņa spēļu prakse gan klubu, gan izlases līmenī.