Kamēr bankas administrators klāsta, cik izdevīgi tirgo kredītportfeli, Latvijas krājbankas apkrāptie noguldītāji raksta iesniegumus ekonomikas policijai. Paradoksāli, ka bankrotējusī Krājbanka joprojām spēj dot finansiālu gandarījumu daudziem, izņemot privātpersonas, pašvaldības un valsti, kam Krājbanka ir parādā.
Latvijā vislabākais un stabilākais atalgojums nebūt nav Latvijas Bankas vai LMT prezidentam. Neviens nevar lepoties ar perspektīvu, ka ļoti augstus stabilus ienākumus saglabās piecpadsmit gadu garumā. Turklāt administrējot svešu naudu, kamēr tās likumīgie īpašnieki tiesājas garu degunu, kā tiesiskā valstī pieklājas.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pēc Latvijas krājbankas kreditora Andra Ārgaļa iesnieguma ir sākusi pārbaudi par iespējamām administratora nelikumīgām darbībām, radot zaudējumus vairāk nekā 42 miljonu latu apmērā. Bankai ieķīlātā manta, kuras vērtība bija vairāk nekā 62 miljonu latu, nerīkojot izsoli, tika pārdota SIA Atlantijas biroji par mazliet vairāk nekā 20 miljoniem latu, turklāt atliekot pirkuma samaksas termiņu uz 15 gadiem.
Abstrahējoties no nepieciešamības risināt airBaltic problēmas un šo darbību likumības vai nelikumības, kas šajā gadījumā atkal ir noticis uz labticīgo Krājbankas kreditoru rēķina, zīmīgi ir šie piecpadsmit gadi.
«Darījuma rezultātā administrators nevien ir samazinājis atgūstamās mantas vērtību vairāk nekā 42 miljonu latu apmērā, bet ir nodrošinājis sev «mūža» algu 15 gadu garumā. Šī darījuma dēļ LKB likvidācijai būs nepieciešama turpmāka administratora «palīdzība» vismaz šos nākamos 15 gadus, jo tieši tik ilgā laikā mantas ieguvējam ir jāveic maksājums,» savā paziņojumā presei secina Andris Ārgalis un ar sarūgtinājumu konstatē, ka «pat nolīgto pirkuma maksu par bankas mantas pārdošanu kreditori, visticamāk, nesaņems», kamēr administrators garantēti saņems prāvu atalgojumu.
Oktobra beigās KPMG Baltics pārstāvis Stīvens Jangs intervijā Bloomberg optimistiski klāstīja, ka pavasarī pārdos Latvijas krājbankas kredītu portfeli 185 miljonu latu vērtībā, par ko esot liela interese. Acīmredzot Krājbankas kredītportfelis izskatās veselīgs, pievilcīgs un gards un tā tālākrealizācija sola labu peļņu. Un atkal pats no sevis prasās jautājums, ja tā, vai tiešām Krājbanku nevarēja glābt?
Atbilde, ka Krājbankas bankrots atbrīvoja nišu citām bankām, ir pārāk abstrakta. Krājbankas administrēšana ir zelta bedre. Bet notikušās darbības ir neiespējamas bez politiska atbalsta un korupcijas, kuru tās lielākajiem pētniekiem Providus un Delna jānovēl atrast valdības un FKTK tumšajos gaiteņos un kaktos. Šajās vietās noteikti kāds zina, kas patiesībā notika un notiek ar Krājbanku.