Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Dienai uzsver, ka «no biznesa viedokļa brīva pakalpojumu un cilvēku, kā arī preču pārvietošanās ir ļoti svarīga, it īpaši mūsu valstij, kuras ekonomikai visai būtisks ir eksports, turklāt tieši ES dalībvalstis ir svarīgs Latvijas eksporta virziens. Savukārt jebkādi šķēršļi eksportu ietekmē negatīvi.» No uzņēmēju viedokļa raugoties, «ir svarīgi, lai pārvietošanās no valsts uz valsti notiktu ātri un mobili. Tikko sākas pastiprināta robežkontrole un vīzu režīms, uzņēmējdarbība, kas saistīta ar eksportu, kļūst lēnāka un sarežģītāka», norāda J. Endziņš.
Iepriekš žurnāls SestDiena vēstīja, ka Šengenas zona saskaras ar tās vēsturē smagāko pārbaudījumu, jo Eiropa piedzīvo iepriekš nepieredzētu migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdumu, bet teroristi ļaunprātīgi izmanto atvērtās robežas, lai netraucēti pārvietotos un mēģinātu sarīkot uzbrukumus nevainīgiem cilvēkiem. Pēdējos mēnešos atsevišķas Šengenas zonas dalībvalstis uz savām robežām daļēji atjaunojušas pārbaudes, sacīts SestDienā.
Latviju pārstāvošie eiroparlamentārieši gan prognozē, ka vismaz tuvākajā laikā Šengenas zona likvidēta netiks. Arī EP prezidents Martins Šulcs, tiekoties ar vairāku valstu medijiem, to vidū Dienu, Briselē, uzsver, ka nevēlas ES redzēt vispārēju robežkontroles atjaunošanu, jo tā būtiski ietekmētu vienu no ES pamatbrīvībām - brīvu pārvietošanos. M. Šulcs atgādina, ka ES daudzi cilvēki dzīvo vienā valstī, bet strādā citā valsti. «Kāds būs viņu ceļš uz darbu, ja pastāvēs robežkontrole?» retoriski jautā M. Šulcs, mudinot ņemt vērā, ka Šengena nozīmē brīvu pārvietošanos ES iedzīvotājiem, kā arī brīvu pakalpojumu kustību. M. Šulcs arī norādīja, ka nepieciešama nevis robežkontroles atjaunošana ES iekšienē, bet «efektīva ārējās robežas aizsardzība».
Šengena un eiro
Ar paziņojumu, ka visās ES valstīs nekavējoties jāatjauno robežkontrole, novembrī nāca klajā Latvijas nu jau demisionējošās valdības tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA). Savukārt NA pārstāvošais EP deputāts Roberts Zīle nevilcinājās publiski atzīt, ka viņa viedoklis no Dz. Rasnača viedokļa atšķiras. «To, ka es nepiekrītu Dzintara Rasnača pozīcijai, teicu arī televīzijā,» uzsver R. Zīle un skaidro, «Latvijai, Lietuvai un Igaunijai patlaban absolūti svarīgākais jautājums ir Šengenas zonas nesagraušana, jo Šengenas zonas pastāvēšana ir zīme jebkuram cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā, ka pārvietošanās brīvība ir reāla.» R. Zīle arī atgādina, ka «Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nesen paziņoja - ja nav Šengenas zonas, tad jādomā par to, kas vispār notiks ar eiro». Pēc EP deputāta domām «te pavīd bīstama situācija. Lai gan eiro kā vienotas naudas pastāvēšana ir daudz grūtāk noārdāma nekā Šengenas zona, sasaiste ir ļoti bīstama. Ja pazaudēsim sabiedrībai redzamos ieguvumus no ES, tad sabiedriskā doma tādā valstī kā Latvija ātri var mainīties, kļūstot negatīvāk noskaņota pret ES ar visām no tā izrietošajām ģeopolitiskajām sekām. Man tā šķiet ļoti negatīva tendence.»
Ekonomiskais aspekts
EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), atbildot uz Dienas jautājumu par Šengenas zonas nākotni, norāda: «Šis ir ļoti svarīgs aspekts ES turpmākajai pastāvēšanai un sadarbības formai, jo Šengenas līgums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem, ko eiropieši visvairāk izjūt, kad ceļo no valsts uz valsti ES iekšienē. Pārvietošanās brīvība ES ārējo robežu ietvaros ir ļoti nozīmīgs faktors. Šengenas pastāvēšana ne tikai ir būtiska ES dalībvalstu iedzīvotājiem, bet ir svarīga arī no finansiālā viedokļa - lai no jauna ieviestu robežkontroli, būtu nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, turklāt sekotu nopietna brīvas preču plūsmas aizkavēšana, kas radītu konkurences samezglojumus, sadārdzinājumu un ekonomiskas problēmas. Es neticu, ka vispārēja robežkontrole tiks atjaunota.»
S. Kalniete arī atgādina, ka «nesenajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē netika atcelta Šengenas zonas darbība un paziņojumi par iespējamo atcelšanu bija manevrs, ar kuru Grieķiju beidzot piespieda pieņemt ES palīdzību Grieķijas robežas kontrolē. Sarunas ar Grieķiju bija smagas un ilgas, bet pēc decembra sākumā notikušās padomes sanāksmes Grieķija beidzot ir gatava palīdzību pieņemt.»
Uz jautājumu, kāpēc Grieķija tik ilgi liedzās pieņemt ES palīdzību robežkontrolē, S. Kalniete atbild, skaidrojot: «Viens no iemesliem varētu būt saistīts ar Grieķijas bažām, ka tai varētu tikt atņemts apjomīgais finansējums, kas šai valstij piešķirts ar bēgļiem saistītās situācijas risināšanai. Vēl viens iemesls saistīts ar Grieķijas konstitūciju, kurā noteikts, ka robežu var apsargāt tikai Grieķijas pilsoņi. Vēl viens iemesls ir spriegās attiecības, kādas Grieķijai jau gadu desmitiem ir ar Turciju. Te jāatceras, ka bēgļi Grieķijā ierodas galvenokārt no Turcijas.»
Arī R. Zīle uzskata, ka Grieķiju faktiski piespieda sadarboties ar ES robežapsardzes aģentūru Frontex, pretējā gadījumā draudot izslēgt no Šengenas zonas.
Savukārt tam, ka «Austrija mēģina atjaunot robežkontroli, ir ļoti konkrēts mērķis - apturēt migrācijas plūsmu, kas pa Balkānu ceļu nāk iekšā Eiropā. Es to neuzskatītu par robežu atjaunošanu, jo Austrijas pasākumiem būs pagaidu raksturs», teic S. Kalniete.
EP deputāte arī pauž bažas «par populisma vilni, kas iet pāri Eiropai. Vairākās Eiropas valstīs populistu partijas ir augošas. Cik liela ir telpa, kurā šīs partijas var augt, patlaban grūti pateikt, bet, nākot populistu partijai pie varas, var notikt visdažādākie pārsteigumi.» Politiķe gan uzskata, ka «Latviju populisma vilnis nav skāris».
Atvērtais tirgus
Šengenas princips ir pats būtiskākais ES princips, respektīvi, šis princips nozīmē to, ka pastāv «atvērtais tirgus, cilvēku iespēja brīvi ceļot, kā arī brīvi pārvietoties, dzīvojot vienā valstī un strādājot citā valstī», uzsver EP deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa).
«ES nav iekšējo robežu. Tas ir viens no pamatprincipiem un stūrakmeņiem, neskatoties uz to, ka vairākiem politiķiem ir kārdinājums pārskatīt Šengenas sistēmu, neraugoties uz to, ka pavīd populisms - mudinājums katru valsti apvilkt ar dzeloņdrātīm un uzbūvēt jaunu nožogojumu gar valsts robežu,» teic A. Mamikins un arī uzsver, «ja pasažieru datu reģistru ieviesīsim Šengenas zonas iekšienē, mums sabruks Šengenas sistēma.»
Jāpiebilst, ka pasažieru datu reģistra izveide paredz sistemātisku starptautisko lidojumu pasažieru datu ievākšanu, izmantošanu un uzglabāšanu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paudis, ka Latvija aviopasažieru datu reģistru varētu ieviest nākamā gada sākumā, vēsta LETA. Jāatgādina arī, ka šoruden ES dalībvalstis panāca vienošanos, ka tiks pastiprināta ceļotāju, to vidū arī ES dalībvalstu pilsoņu, pārbaude uz Šengenas†zonas ārējām robežām.