Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās bija derīgas gan pases, gan identifikācijas kartes, jo balsot varēja tikai noteiktā vēlēšanu iecirknī, turpretim Saeimas vēlēšanās ir iespēja brīvi izraudzīties nobalsošanas vietu, bet vēlēt var tikai ar pasi. Vēlētāju apliecības paredzēts izsniegt vairāk nekā 30 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās visā Latvijā no 22. septembra, un tās būs bez maksas. Ja pēc šī termiņa persona nolemj izņemt arī pasi, tajā tiek izdarīta atzīme par izsniegto vēlētāju apliecību, lai šādi novērstu iespēju nobalsot divas reizes. Saņemot vēlēšanu zīmi, pilsoņi apliecību nodotu vēlēšanu komisijai. Valstij tas izmaksātu nedaudz vairāk nekā 4000 eiro.
Kad pirms gada deputāti noraidīja iespēju Saeimas vēlēšanu likumā paredzēt, ka arī parlamenta vēlēšanās ir jāizmanto vēlētāju reģistrs, deputāti neapzinājās, cik ievērojamam skaitam balsstiesīgo pilsoņu būs liegta iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tas atklājās tikai pirms kāda mēneša Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas rīkotajā diskusijā. Tagad tie ir 26 678 vēlētāji, bet līdz vēlēšanām oktobrī šo cilvēku skaits var pieaugt līdz 30 tūkstošiem, trešdien komisijas sēdē informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis. Viņš uzsvēra, ka Rīgā ir aptuveni 3000 šādu personu, bet lielākā daļa vēlētāju, kuri nav izjutuši nepieciešamību izņemt pasi, dzīvo reģionos - pārsvarā Valmieras, Kuldīgas, Talsu un Saldus rajonā. Ārzemēs ir nedaudz vairāk nekā 800 šādu pilsoņu (ASV - trīs, Kanādā - viens). Var secināt, ka problēma vairāk skar latvisko partiju vēlētājus, un šo politisko spēku pārstāvji arī aktualizēja Iekšlietu ministrijas sagatavotās izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā.
Līdz lēmuma pieņemšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas sēdē tika minēti pretargumenti šiem likuma grozījumiem, kā arī norādīts uz riskiem, tos pieņemot. Visi balsstiesīgie pilsoņi, kuri saņēma uzaicinājumu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bija brīdināti, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai ar derīgu pilsoņa pasi, kuru vēl var pagūt izņemt, sēdē sacīja Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC). Viņš arī uzsvēra, ka pilsoņi, kuri godprātīgi to izdarīja un samaksāja valsts nodevu par pases saņemšanu, lai nobalsotu, tagad varētu justies apmuļķoti. Valdis Liepiņš (RP) pat saskatīja risku, ka vēlētāju apliecību dēļ kāds varētu apstrīdēt Saeimas vēlēšanas Satversmes tiesā, bet šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija nevar atļauties tādu politisko krīzi.
Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Ritvars Eglājs atzina, ka šis risinājums ir lēts, vienkāršs un arī drošs, taču, lai iedzīvotāji par to uzzinātu, būšot nepieciešama arī informatīvā kampaņa. Iebildumu nebija arī Gatim Melnūdrim no Saeimas Juridiskā biroja. Viņš gan norādīja, ka nebūtu pamata atsaukties uz vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, jo visi ir informēti, ka Saeimas vēlēšanās ir derīga tikai pase, un ir dots laiks tās saņemšanai. Likuma grozījumiem ir jāpievieno arī Finanšu ministrijas atzinums, piekodināja jurists.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība), kura ir arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, solīja, ka vēlētāju apliecību izgatavošanai nepieciešamo finansējumu varēs nodrošināt. Viņa uzskata, ka šis ir pragmatiskākais piedāvājums, ja reiz Saeimas vairākums ir lēmis atteikties no vēlētāju reģistra. Tā ieviešanai Saeimas vēlēšanās gadiem ir izrādīta liela pretestība, jo iespējai brīvi izvēlēties iecirkni ir vairākas priekšrocības. Cilvēki var plānot savas brīvdienas ārpus dzīvesvietas un doties uz laukiem. Pirms nepilniem trim gadiem referendumā par 10. Saeimas atlaišanu, piemēram, Saulkrastu novadā tika reģistrēta vēlētāju aktivitāte ap 150%, tas nozīmē, ka balsotāju skaits bija ievērojami lielāks, nekā novadā ir reģistrēto vēlētāju. Katru kandidātu tagad var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un aktīvākie politiķi jau kopš 90. gadiem praktizējuši arī vēlētāju vešanu ar autobusiem uz to vēlēšanu apgabalu, kurā viņi startē.