Jā, mēs varam teikt, ka esam unikāli ar viena procenta iedzīvotāju skaita pieaugumu kopš valsts atjaunošanas. Uz tā fona, ka pilsētu iedzīvotāju skaits kopumā vidēji samazinājies par 16%, bet Latvijā kopumā par 21%. Dzimstības rādītāji Siguldā būtiski apsteidz viņā saulē aizgājušo skaitu. Šī starpība ir pat līdz 40%. Piemēram, pagājušogad piedzima 247, bet nomira 187, 2012. gadā 221 piedzima, 154 nomira. Arī šogad pirmajā pusgadā par vairākiem desmitiem bērnu piedzimis vairāk nekā iepriekš. Kas to ietekmē? Tas, ka jauni cilvēki grib dzīvot Siguldā, ka bērniem ir nodrošinātas vietas bērnudārzos - pēdējos trijos gados uzbūvēti divi jauni bērnudārzi, kas ir Latvijā nebijis gadījums tāda izmēra pašvaldībās, ir vecāku sadarbībā ar pašvaldību veidota jauna izglītības iestāde, ir sporta profesionālās izglītības iespējas, mākslas skola, aktīvā un veselīgā dzīvesveida iespējas - tas viss veido impulsu summu, kas motivē jaunās ģimenes šeit dzīvot un laist pasaulē bērnus.
Migrācija Siguldu ietekmē?
Protams. Cilvēki no attālākiem Latvijas reģioniem pārceļas tuvāk Rīgai, mainoties ekonomiskajai situācijai, iestājoties krīzei, reaģējot uz dažādiem valstiskiem lēmumiem, piemēram, skolu slēgšanu, izmaiņām lauksaimniecības politikā, ceļu sakārtošanas veiksmes vai neveiksmes stāstiem. Tiem, kas negrib pārcelties tieši uz galvaspilsētu, kura nedod mājas sajūtu cilvēkiem, kas auguši laukos, ap Rīgu esošās pilsētas un pagasti šķiet interesanti. Sigulda ir viena no tām vietām, kur cilvēki atrod iespēju saņemt visus tos pakalpojumus, kas viņiem vairs attālākos reģionos nav pieejami.
Pozitīvās tendences ir tieši Siguldā vai arī citur novadā?
Datu apkopojumā par 20 lielākajām pilsētām minēta Sigulda, bet protams, ka pieaugošs iedzīvotāju skaits ir arī novadā. Krīzes laikā 2009. gadā bija viens brīdis, kad lielais emigrācijas vilnis, kas bija Latvijā, negatīvi skāra arī novadu. Tomēr jau pēc trim gadiem iedzīvotāju skaita samazināšanās un pieauguma bilance izlīdzinājās un drīz vien kļuva pozitīva.
Viens no vietējo iedzīvotāju atbalsta instrumentiem, ko izmantojat, ir novadā deklarēto ID kartes, kam līdzīgu ieviešana Rīgā raisījusi asas diskusijas.
Nevienam citam Latvijā nav izdevies šo projektu ieviest tādā kvalitātē un kapacitātē, kā tas ir Siguldā. Tie ir vairāk nekā 200 pakalpojumu ar atlaidēm dažādās vietās, kur pamatpiedāvājums nāk no Siguldas novada uzņēmumiem - kafejnīcām, veikaliem, degvielas uzpildes stacijām utt. Apmeklējot dažādas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, cilvēki saņem ļoti daudzas un dažādas atlaižu kartes, ir tikai loģiski, ka mēs tās visas apvienojam vienā un tas dod iespēju lojalitātes programmas ieviest arī mazajiem uzņēmējiem, kas paši savas veidot nespētu. Iedzīvotājiem arī emocionāli patīkami lietot karti, uz kuras uzraksts «Es esmu siguldietis» un ir iespēja izvēlēties kā attēlu kādu Siguldas vai Turaidas skatu, gaisa vagoniņu ar gumijlēkšanu vai, piemēram, Martina Dukura foto. Zinu, ka siguldieši, viesojoties citur Latvijā, velk šīs kartes no kabatām un rāda, kādas tās ir. Tas viss kopā vairo lokālpatriotismu, kopienas sajūtu, vēlmi šeit dzīvot un maksāt nodokļus, zinot, ka tie nonāk pašvaldībai, kura var realizēt šādus projektus.
Diskusija par karti sākās brīdī, kad Rīga mēģināja ieviest kaut ko līdzīgu. Bet tās tomēr ir nesalīdzināmas lietas - iespēja Siguldā nodokļus maksājošajiem braukt skolēnu autobusā bez maksas nav pielīdzināms Rīgas sabiedriskajam transportam, ko lieto visa Latvija, arī spiestā kārtā, jo ir daudzas lietas, ko var kārtot tikai galvaspilsētā, un ir profesijas, kurās darbs atrodams tikai Rīgā. No likumdevēja puses esam ielikti vienā «maisā», bet saturiski tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Mēs ar ministru esam panākuši sapratni, ka tiešām atšķiramies no Rīgas, un tagad esam veikuši izpēti, kā nodalīt, lai bezmaksas transports būtu pieejams nevis visiem, bet tikai cilvēkiem, kuru ieņēmumi nav lielāki par noteiktu summu.
Sigulda ir izteikts tūrisma galamērķis. Vai vietējie iedzīvotāji to prot pienācīgi izmantot?
Protams, ka tūrisms ir viena no specifiskajām nozarēm Siguldas novadā - aktīvā sezona ir vismaz deviņus vai pat 10 mēnešus gadā. Ziemā profesionālais sporta tūrisms - kamaniņas un bobslejs, tāpat kalnu slēpošana, vasarā - riteņbraukšana, skriešanas, pastaigas Gaujas nacionālā parka takās, kultūrvēsturiskie objekti, kultūras pasākumi, to skaitā Opermūzikas svētki, kā pagājušās nedēļas nogalē. Starptautiski Sigulda ir atzīts tūrisma galamērķis rudenī, kad krīt lapas. Protams, ka tas dod iespēju tūrisma biznesa attīstībai - viesnīcām, kafejnīcām, visiem, kas sniedz tūrisma preču un pakalpojumu piedāvājumu. Bet mums ir arī attīstīta kokapstrāde, daudzi citi uzņēmumi, tajā skaitā pašvaldībai piederošā slimnīca, kas ir lielākais medicīnas pakalpojumu eksportētājs Latvijā.
Kā tas panākts?
Pēc krīzes pašvaldība pārņēma savā īpašumā slimnīcu, bija dilemma, ko darīt: ar visiem tiem zaudējumiem, kādi būtu, pārdot uzreiz vai vēlāk. Bet mēs tomēr saņēmāmies, investējām, attīstījām, piesaistot ārvalstu speciālistus. Tagad ir ļoti labi attīstīta rehabilitācijas nodaļa, ko izmanto daudzi no ārvalstīm iebraucošie. Ļoti veiksmīga un perspektīva ir specializācija uz, latviski sakot, kuņģa samazināšanas operācijām, kas Latvijai ir ļoti specifiska profila pakalpojums, bet uz ko mums ir liels pieprasījums no Norvēģijas. Šogad septembrī spiedīšu roku, ja nemaldos, piecsimtajam klientam. Tā operācija ir gana dārga. Un vēl mūsu slimnīcā ir ļoti augsta līmeņa dzemdību nodaļa, ko izmanto arī daudzi Rīgā dzīvojošie. Šeit arī klientu skaita pieaugums ik gadu mērāms simtos.
Augustā būs īpaša Siguldas diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Mums ir laba sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Siguldas dienā būs vairākas Siguldas mākslinieku izstādes. Tas ir saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Rīgai - esam oficiālie un vienīgie tās partneri.
Jūtat kādu praktisku labumu no šīs partnerības?
Domāju, ka ieguvums noteikti ir, protams, ka neviens nespēs nosvērt un nomērīt, cik būtisks ir tūristu skaita palielinājums mūsu pašu veikto mārketinga pasākumu iespaidā un cik no sadarbības ar kultūras galvaspilsētu. Bet ir viens rādītājs, kas analizējams - par 66% pret iepriekšējo gadu pieaudzis to ārzemnieku skaits, kas uzturējušies Siguldas naktsmītnēs.