Dažos gadījumos aukstums iekštelpās sācis valdīt tā, ka uz elektrības kontaktiem parādās sarma, un tikai tad saimnieki meklē iemeslu un termogrāfijas speciālistu. Tas gan būtu jau galējais variants. Tomēr, kad veikts energoaudits un pasūtītājs saņēmis ēkas energoefektivitātes atzinumu, labi redzams, kurās ēkas vietās «nauda aizplūst gaisā». Kāda jēga, ja par apkures nodrošināšanu samaksāti ievērojami līdzekļi, bet dārgais siltums namu atstāj gar logu rāmjiem, caur sienām un tamlīdzīgi.
Vienalga, vai apkurei izmantota dabasgāze, elektroenerģija vai atjaunojamie energoresursi, šādi izlaists siltums ir ne tikai savu līdzekļu, bet arī energoresursu šķērdēšana. Ikdienas darbā esmu pārliecinājies, ka cilvēki vēl joprojām baidās ieguldīt līdzekļus ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, jo nav pārliecības, ka šāds solis nesīs gaidīto rezultātu. Protams, jārēķinās, ka cilvēkiem gluži vienkārši trūkst naudas, lai investētu šādās aktivitātēs. Taču jāuzsver, ka šī nauda, ko vienkārši «aizplūdinām gaisā», parasti ir ekvivalenta mēneša izmaksām, ko maksāsim par jau rekonstruētu energoefektīvu ēku.
Ja ir mērķis, tad pamazām var tam atlicināt arī naudu, kas turklāt nesīs ietaupījumu jau pavisam drīzā nākotnē. Protams, ar nosacījumu, ka energoauditam un speciālista ieteikumiem sekos arī reāli remontdarbi, lai noturētu vārda tiešā nozīmē tik dārgo siltumu. Šos pakalpojumus iespējams iegādāties arī līzingā ar zemām procentu likmēm un bez pirmās iemaksas. Jāņem vērā, ka termogrāfiju var veikt tikai apkures sezonā, un pašlaik ir pēdējais brīdis, lai to kvalitatīvi paveiktu.
Veicot termogrāfiju, ar speciālu termokameru pārbauda ēku, iekštelpas un ārējās konstrukcijas, fasādi, jumtu. Vietās, kur ir siltuma noplūde, attēls iekrāsojas sarkans. Redzot, cik daudz ir problemātisko vietu, kur aizplūst siltums, saimnieki bieži jūtas šokēti. Jāpiebilst, kad energoaudita ieteikumi saņemti un nolemts rīkoties, būtiski, lai būvniecības pakalpojumu sniedzēja paveiktajiem darbiem ir arī garantija, kas pasargātu no iespējas, ka siltināšanas darbi tiek paveikti, bet nekvalitatīvi. Tad gaidītie ēkas energoefektivitātes uzlabojumi nebūs sasniegti.
Strādājot visā Latvijā, redzam, ka līdz šim energoauditu izvēlējušies visdažādākie klienti - skolas, uzņēmumi, arhitektu biroji, dažos gadījumos arī privātpersonas. Taču, ja runājam par daudzdzīvokļu mājām, pagaidām vērojama diezgan liela iedzīvotāju un apsaimniekotāju pasivitāte. Būtiski, lai situāciju mājā novērtētu sertificēts energoauditors. Veicot termogrāfiju pašam, ir liela iespēja veikt nekvalitatīvus mērījumus, kas nedos vēlamo rezultātu. Savukārt veicot energoauditu, ēkas energoefektivitātes atzinumu iespējams iegūt tikai, ja auditu ir veicis sertificēts speciālists. Šāds dokuments paaugstina ēkas vērtību nekustamā īpašuma tirgū, kā arī nākotnē prasība pēc tā varētu būt jau kā obligāta prasība ēkas īpašniekam.
*Veikalu tīkla K-rauta projektu vadītājs